Vērtējot zinātnes stāvokli Latvijā, akadēmiķis Jānis Stradiņš secinājis, ka Latvija nav zinātnei labvēlīga valsts un zinātne te atrodas "pabērna lomā".
Kamēr Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un Oslo par izciliem sasniegumiem zinātnē un citās jomās tiks pasniegtas Nobela prēmijas, Latvijas zinātniekiem atliek atrotīt piedurknes un strādāt cerībā, ka šādu atzinību reiz saņems arī viņi. Pagaidām tas praktiski nav iespējams - lai gan Latvijā ir pietiekami daudz spējīgu zinātnieku, kuri var gūt pasaules līmeņa panākumus, trūkst resursu, lai idejas tik tālu realizētu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Piecus kilometrus no Viļņas centra 64 hektāru platībā Lietuvā slejas Saullēkta zinātnes ieleja jeb pētniecības, biznesa un studiju sadarbības centrs. Tādi kopumā Lietuvā ir pieci, apvienojot augstskolas, zinātniskos institūtus, laboratorijas un biznesa inkubatorus. Mērķis gan visām zinātnes ielejām ir viens - veicināt zinātnes attīstību un starptautisko konkurētspēju. Šobrīd par šī mērķa izpildi gan vēl ir grūti spriest, tomēr Latvijai ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgi Lietuvai izdevies apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus zinātnes attīstībai.
Latvijas Zinātnes padome nosūtījusi atklātu vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (Vienotība), kurā pauž viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildīgo ierēdņu neizdarības un nekorektās rīcības dēļ ir radies nepietiekams finansējums Valsts pētījumu programmām.
Šefīldas Universitātes pētnieku grupa publiskojusi pirmos Mēness fotoattēlus, kuri uzņemti ar "izprintētu" teleskopu. Aptuveni 100 britu mārciņas (127 eiro) vērtās iekārtas detaļas ir izdrukātas ar 3D printeri, un, kā apgalvo paši projekta autori, teleskopa veiktspēja pielīdzināma desmit reizes dārgāku modeļu parametriem.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir uzvarējis konkursā par tiesībām veikt apjomīgu Lietuvas iekšējo ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, informēja LVĢMC pārstāvis Rolands Ostrovskis.
Organiskās sintēzes institūts atklājis vielu, kas gan uz dzīvnieku, gan cilvēku audiem uzrāda augstu spēju cīnīties pret aizkuņģa dziedzera vēzi. Lai to attīstītu kā medikamentu, finansējuma nav. Vēl institūts ir radījis molekulu, kas spēj kontrolēt asinsspiedienu daudz efektīvāk nekā amplodipīns, arī tas stāv plauktā neizmantots, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš intervijā Magdai Riekstiņai.Gan uzņēmēji, gan zinātnieki bieži sūdzas, ka
savstarpējā sadarbība veidojas ar grūtībām, turklāt vienprātīgi
izsaka kritiku valsts pārvaldes institūcijām par atbalsta
nesniegšanu. Kāpēc Latvijā izveidojusies šāda
situācija?Jā, diemžēl nevaram lepoties, ka Latvijā sadarbība un inovācija
būtu labi attīstīta un dotu lielu ieguldījumu tautsaimniecībā, it
īpaši tādu produktu radīšanā, kuriem ir liela pievienotā vērtība un
kurus var pārdot pasaules tirgos.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieaicināto ekspertu novērtējums Latvijas zinātniskajiem institūtiem izraisījis interesi - kā jau mūsu sabiedrībā pieņemts, šī novērtējuma kritiskajā sadaļā. Nacionālais mazohisms turpina plaukt - tiek izgaršots to 22 pētniecības centru saraksts, kurus ieteikts slēgt, lai gan tikpat labi varētu priecāties, ka mazajā Latvijā, ņemot vērā zinātnes finansējumu, 15 institūcijas atzītas par spēcīgām starptautiskā mērogā, savukārt vēl 33 - vietējā.