Zinātne ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību varam noskaidrot patiesību, intervijā ar Aismu Orupi uzsver Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Kristaps Jaudzems.
Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
Cilvēces atmiņā 2020. gads, visticamāk, paliks kā pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu periods, savukārt zinātnes vēsturē tas varētu tikt ierakstīts kā pirmais, kurā Nobela balvu zinātnē saņēma divas sievietes bez vīriešu kārtas kolēģu līdzdalības.
Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.
Pirms ceturtdaļgadsimta sākusies aizraušanās ar debesu vērošanu šoruden šveicietim Didjē Kelozam atmaksājās ar Nobela prēmiju fizikā. Viņš ir dzīvs piemērs tam, ka nodošanās savam aicinājumam ar sirdi un dvēseli agrāk vai vēlāk tiek pamanīta un novērtēta, pat ja sākumā daudziem tā šķiet nesaprotama.
Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.
Pirmdien Telavivas Universitātē prezentēts ar 3D printeri drukātas sirds prototips. Pētnieku komanda apgalvo, ka šī ir pasaulē pirmā šādā veidā izgatavotā sirds, kurā izmantoti īsti cilvēka audi, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā veiksmīgi pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi, izveidojot šobrīd jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu, portālu Diena.lv informēja universitātē.