Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas (MLĶF) Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki izstrādājuši jauna veida izsmidzināmu pārklājumu atkritumu poligoniem, portālu Diena.lv informēja universitātē.
Turpmākajos četros gados zinātnieku darbs tiks fokusēts deviņos virzienos. Mainīti arī nosacījumi, kā būs jāīsteno jaunie fundamentālie un lietišķie pētījumi, kā tos vērtēs un finansēs. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka šie ir svarīgi lēmumi, lai sekmētu valsts attīstību. Šos lēmumus nozarē gan gaidīja jau novembra sākumā, kas nozīmē, ka tagad process ir aizkavējies un zinātnieki naudu saņems vien nākamā gada rudenī.
Solvitu Kostjukovu Diena satiek Budapeštā, kur nesen norisinājās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju balvas pasniegšanas ceremonija un EIT inovāciju forums. Tur savs vārds sakāms bija arī Latvijai. Lai gan bieži no zinātnieka trakās idejas līdz konkrētam produktam tirgū ir grūts ceļš ejams un Latvijā tieši šī ir nopietna problēma, Solvitas dibinātajam uzņēmumam Alina tas ir izdevies. Uzņēmums piedāvā alternatīvu, lai būvniecības procesā varētu izmantot krāsas, kam nav pievienotas toksiskas ķimikālijas. Eiropa ir izvirzījusi mērķi ieviest būvniecībā videi un cilvēkam draudzīgus produktus un tehnoloģijas, tāpēc potenciāls ir ļoti liels. Vienlaikus Solvitai ir svarīgi pasaulē nest Latvijas zinātnieku vārdu.
Zinātne ir jaudīgs resurss sabiedrības attīstībai, bet šobrīd valdība to uzskata drīzāk par izdevumu pozīciju, nevis resursu - šādu viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.
Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.
Zinātnieki aizvēsturiskam krokodilam, kas raksturots kā "viena no draudīgākajām jūras radībām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes", devuši smagā roka grupas Motorhead mūziķa Lemija Kilmaistera vārdu.
Uzņēmums KEPP EU, kas Latvijā darbojas kopš 2011. gada, tikko veiksmīgi beidzis projektu, kura mērķis bija izstrādāt alternatīvu tehnoloģiju polikristālisko silīcija stieņu iegūšanai, audzējot tos no kausējuma un izmantojot elektronu staru sildītājus. KEPP EU zinātniskais konsultants Anatolijs Kravcovs, kura vadībā notiek silīcija stieņu ražošana, norāda, ka uzņēmuma pamata produkcija ir silīcija monokristāli, kas ir pamata izejviela dažādu spēka pusvadītāju ierīču ražošanā, to vidū, piemēram, sadzīves elektronikā, dažādās vidēja sprieguma elektroiekārtās, kā arī vēja enerģijā, kuģu, elektrovilcienu ražošanā un citās jomās.
Šogad profesora Eižena Āriņa balvu datorikā saņēmuši Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurijs Merkurjevs un Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta (MII) vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, aģentūru LETA informēja organizatori.
Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.
Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?
Ar ķīmijas doktoru Jāni Veliku, kurš pēc vairākiem Šveicē un Lielbritānijā pavadītiem gadiem atgriezies, lai strādātu Latvijā, sarunājas Romāns Meļņiks.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts turpmākajos gados, ieguldot piecus miljonus eiro, plāno attīstīt jaunu pētniecības virzienu un izveidot fitoķīmijas centru. Mērķis ir pētīt Latvijas ārstniecības augus un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzētu radīt jaunus ārstniecības preparātus. Izpētot latviešu tautas ticējumus, apkopoti tur minētie augi, piemēram, kumelīte, pelašķis, sīpols, bet pētnieki to ārstnieciskajām spējām meklēs zinātnisku pamatojumu un pielietojumu. Nauda gan pārsvarā piesaistīta no Eiropas Savienības līdzekļiem, un arī līdz šim lielākie projekti nav guvuši valsts finansiālu atbalstu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
