Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Ķīlis: Pēc studiju programmu izvērtēšanas to skaits varētu samazināties uz pusi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
LIF
L
Iedzīvotājiem nav viegli orientēties studiju programmu klāstā un saturā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Pastāv uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, tajā skaitā divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados šīs studiju programmas apguvuši vairāk nekā 49 000 studējošie. Bet komerczinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas. Vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs un tas turpina pieaugt. Maksas studentu skaits palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka strādājošiem skolotājiem un pedagogiem bija izvirzīta prasība iegūt augstāko izglītību (bērnudārza audzinātājas) vai skolā strādājošiem iegūt pedagoģisko izglītību papildus inženiera vai citai augstākai izglītībai. Izglītības tematiskajā grupā studējošo skaits pieaudzis arī no valsts budžeta finansējuma, lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Arī jaunu studiju programmu pieteikums ne vienmēr ir pamatots. Vienā no akreditācijas komisija sēdēm (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, tajā skaitā trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādas programmas lietderību radās arī vairākiem ekspertiem, bet galvenais, vai šāda programma bija jāuzsāk vienlaikus piecās valsts augstskolās. Līdzīga situācija ir arī par augstskolu fakultātēm. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir ar senām tradīcijām bagāta LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā vēl citas augstskolas. Minētie atsevišķie piemēri liecina par visai nekoordinētu augstākās izglītības sistēmas pārvaldi un to, ka veicot pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, vienlaikus ir jāsakārto arī izglītības saturiskais virziens, lai tas būtu skaidrs iedzīvotājiem, atbilstošs valsts vajadzībām un uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti.
kur liksiet brikšes pētersones
k
stabiņus meikšānes.............????????????????
nu ja
n
Paliks tikai SOROSĪTU programmas, kas skolo smadzenes studentiem! visādas sociālās zinības un plānā galdiņa urbšana :)
puaro
p
ko lai dara, ka asenizatorus un mežisstrādes darbiniekus augstskolā nemāca. Varbūt vajadzēja, lūk, būtu konkurence ''plānā galdiņa urbējiem'' ko?
  • 0
  • 0
Blūmentāls
B
Mūsu super-truper-ahūnajam-ministram-superreformatoram kārtējā idea fix !!! Ne kura jau? Bet sīkums,plikpaurainais briļļainis tik pļurkst,pļurkst un vēlreiz to pašu.. Šaušali tukšs cilvēciņš, kurš hiperaktīvi rūpējas par savu PR . Nekā cita.
Mūsu LU studente
M
mācās tikai 3 dienas, arī nepilnas, bet ceturtdienās pēc 1. lekcijas brauc uz laukiem. Ja programmas samazinās, varbūt noslogos studentus uz pilnu slodzi? Dos pamatīgas zināšanas ? Pretējā gadījumā studenti maksā naudu par...daudz brīvā laika...ĶīlisVISU dara PAREIZAjĀ virzienā ! Lai veicas !
>justai
&
pieliec vēl pētersones , meikšāņes..............
tās programmas, kas čangalijā
t
tiem ar 9 klasēm tirgo augstskolas diplomus, tās taču paliks vai ne????????
Justa
J
Noteikti jāatstāj tās programmas, kuras izrīko Lomonosova ielā Brikše un citas dāmas, kā arī Druviete, Puikule Visvalža ielā. Tiem nedrīkst atņemt neko, jo tur ir zināšanas, nauda, zagšana, viss, kas letti ir vajadzīgs. Tās ir manas draudzenes. Arī Rivžu Jelgavā nedrīkst aiztikt, Vienīgi tad, ja viņa pārtrauc tirgot Bukam ekonomista papīrus. Tad jālikvidē, ja vairs neko pie viņas nevar nopirkt. Lomonosova un Visvalža ielā papīrus nepārdod, bet tur ir lielas algas un nepārspējama kopitince - kretinisms un stulbums. Letti kā jau letti.
Padumjā Latvija
P
""Pēc šiem rezultātiem lems par programmu apvienošanu, slēgšanu, dažādām kvalitātes kategorijām... bla, bla, bla...". . Ķīli, kāpēc vispār jāmācās, ja nav darba???
Padumjā Latvija > who cares
P
"Māca jau arī darbu radīt." . Lūdzu padalies kur. Lai zinātu, kur sūtīt mācīties bērnus.
  • 0
  • 0
who cares
w
Māca jau arī darbu radīt.
  • 0
  • 0
Malacis Ķīlis!
M
Sen jau bija laiks to darīt - visas malas pilnas ar kaktu augstskolās par naudu "mācītiem" ekonomistiem, juristiem, dizaineriem un PRščikiem. Varu iedomāties kāda bļaušana atskanēs no visādām Trulībām u.c. pagultes akadēmijām un institūtiem, ja cirpējiem pietrūks aitu.
@
@
Turība ir konkrēta, akreditēta iestāde, var nākties atbildēt par nomelnošanu.
  • 0
  • 0
Auns
A
Kaut bez aitiņām un mūsu cirpējiem iztikt nevaram, kaut esam aitas,tomēr mums iespējas redzēt un saprast tos mūsu ēdājus,cirpējus.Neatdosimies tik viegļi vismaz tiem viltus vilkiem.
  • 0
  • 0
Ahoi un citi jūrnieku vārdi
A
Pacietieties, labie ļaudis, ilgi jau ZRP pie teikšanas nebūs. Reitings īss, jo īss...
Ahoi un citi jūrnieku vārdi
A
un tad nākšu es ar savu "reitingu"
  • 1
  • 0
zilākas debess
z
Foršs. Mums arī bū jāizbēg no šīs noželojamās valsts tikai lai iegūtu izglītibu. Ka sir valsts mērķis? Kur mēs ejam ) vai neejam)? Kur būsim pēc 1,2,5, vai 10 gaideim. Šī nenetoektība par nākotne ir svarīgs iemesls kapē pilsoņi pamet Latviju
Es piļauju,
E
ka daudzas progrāmas nekādu labumu nedod ne tam,kas to izstudē,ne tautas humānismam ne saimniecībai,bet ir kā instruments,ka no valsts budzeta izkasīt,izurbt mūsu samesto naudiņu,kura citās lietās būtu cilvēkiem daudz vajadzīgāka
  • 2
  • 0
vecic
v
Nogriezt visu! ķīli par likvidatoru, atlikušos latvju jauniešus uz Kembridžu un Oksfordu ...........par melnstrādniekiem
ihaha
i
Katra sevi cienoša valsts pūlētos tajā apgūstamo programmu skaitu palielināt.
Sociāldemokrāts
S
Sliktajos padomju laikos vienkāršs pantiņš bērniem saprotamā veidā skaidroja sociālās attiecības (spēles noteikumus sabiedrībā): Šurp grāmatas, uz skolu, Es būšu teicamnieks. Tad māmiņai un tētiņam Un Dzimtenei būs prieks! Sekojoši, bērnam jāmācās teicami - tas ir labi. Nav jāšaubās, ka apkārtējie to nenovērtēs. Priecāsies gan tuvinieki, gan valsts un sabiedrība, jo izglītotie būs vajadzīgi. Kā ir tagad? Uzņēmēji klusē par to, kādus darbiniekus viņiem vajag. Augstskolas taisa savu neatkarīgu biznesu - jūs, bērniņi, nāciet, maksājiet, mēs jums pārdosim apmācību, kā pakalpojumu. Tas ir mūsu bizness. Kāpēc un kādu apmācību jums vajag - domājiet paši. Jūsu izglītošanās ir jūsu pašu privātais bizness. Valstij ar visādiem privātiem biznesiem nav nekāda sakara...
  • 0
  • 0
l
l
nu, manuprāt, Latvijas studentiem būtu jāmāca ne tikai tās programmas. gribētos, lai universitātes spētu vairāk palīdzēt studentiem iekļūt attiecīgajā darbā, par kuru tas tieši mācās, lai būtu tā sajūta, ka tu pēc augstskolas arī esi vajadzīgs. precīzāk būtu, ja mācītu tieši to, kā tu ar savām zināšanām vari sasniegt daudz vairāk, un jau augstskolas laikā iezīmētos tas ceļš, pa kuru iet tālāk
  • 0
  • 0
Sociāldemokrāts
S
2005./2006. mācību gadā Latvija ierindojās otrajā (!!!) vietā pasaulē (aiz Kanādas) pēc studējošo proporcijas – 566 studējošie uz 10 000 iedzīvotājiem (viegli atrast internetā šo plašai Latvijas sabiedrībai NESVARĪGO informāciju). Mums ir PĀRĀK DAUDZ ekonomistu, politologu, sociologu, juristu un citu lētāko un vieglāk studiju programmu apguvēju. Jautājums - kāda ir ekonomiskā efektivitāte no šādas mācīšanās? Bankas ir izsniegušas mācību kredītus, vecāki ir maksājuši par studijām. Kur ir labas darbavietas ar labām algām jaunajiem speciālistiem? Kur ir Latvijas prechu konkurētspēja? Ir mācīšanās, kā bezmērķīga nodarbe... Darba dzīvē nevajadzīgas zināšanas ātri noveco un aizmirstas, bet "izglītoto" augstais pašvērtējums, vilšanās sajūta, augstprātīgi aizvainotā un diletantiskā attieksme pret pasauli paliks līdz mūža galam. Ķīlim ir 100% taisnība - vajag kvalitatīvāku izglītību mazākam cilvēku skaitam. Zināšanas ir katra privātais īpašums. Ja cilvēkam pieder maz mantiskā īpašuma (naudas, zemes, mežu, māju, uzņēmumu), ja darba tirgū nevajag sarežģītas zināšanas, tad nav vajadzīgs arī liels intelektuālais īpašums. Izšķērdīgi ir veidot nevajadzīgus īpašuma uzkrājumus - piemēram, celt mājokļus, kuros neviens nedzīvos. Tieši tāpat ir izšķērdīgi tērēt naudu un mūža gadus, lai iemācītos to, kas Latvijā nekad neatradīs pielietojumu... Manuprāt, ir jābūt atbilstībai starp īpašumā uzkrātajām zināšanām un īpašumā esošajiem mantiskajiem labumiem. Gan pārmērīgi izglītoti nabagi, gan pārāk stulbi bagātnieki ir postoši spēki, kas saraustīs valsti lupatās. Jābūt līdzsvaram. Ciniski, bet ir zināma loģika šajā līdzsvarā. Un tagad varat mani lamāt un tricināt gaisu, apgalvojot, ka JEBKURAS zināšanas JEBKUROS apstākļos esot VĒRTĪGAS. Tik pat veiksmīgi var apgalvot, ka pārmērīgi lielu īpašumu bezjēdzīga sakampšana kādu padarot gudru un domātspējīgu. :)
  • 4
  • 2
vetitājs
v
butu sevi izvētijis, ar varetu uz pusi samazināt
j
Paliks tikai SOROSĪTU programmas, kas skolo smadzenes studentiem! visādas sociālās zinības un plānā galdiņa urbšana :)
  • 1
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas