Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija
Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Ķīlis: Slēgt mazās skolas nav pareizi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

53 komentāri

kas grib, lai finansē
k
no manis ne santīmu pliuškām uz 3 bērniem, tie paši neiemācīti
skolotāji var braukt
s
no skolas uz skolu, ja grib ēst, ja nē, jāravē bietes
Ķīlim taisnība
Ķ
Ja slēdz skolu, tad apkārtne iztukšojas. Tā ir aksioma.
puaro
p
apkārtne iztukšojas, jo skolēnu vecāki dodas peļņā uz ārzemēm, tā lūk! Visiem darbs skolas ēdnīcā vai saimniecības daļā šā vai tā nenosedz nepieciešamās darba vietas.
  • 1
  • 0
taču taisiet, parazīti, to saturu
t
beidzot un beidziet vemt frāzes!!!!!!!!!!!!!!!!!! pelniet naudu, nezodziet.............
9/10 skolu būtu jāslēdz
9
sakt. cik muļķu sadiplomēts
katrā pagasta savu slimnīcu
k
katram muļķim savu individuālu ārstu
uz katru bērnu ir noteikta budžeta
u
ja vecāki nokārto lietas ; skola var būt kaut katram bērnam sava. Pagastos un novados vajag mazāk kantoru veceņu un mazāk zagt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! kategoriski izbeigt naudas dalīšanu pēc purniem. Mazāka skola, mazākas algas
puaro
p
Ļoti neliels finansu ieskats -lielā skolā skolēna mācīšanās maksā videji 23-40 Ls menesī, bet mazā skolā ap 200 Ls. Ķīli, vai maksāsi starpību no savas kabatas, vai atkal uz manas parazitēsi?
ķīlītis
ķ
Starpība ne man jāmaksā, bet naudiņa jums pašiem būs jāatrod. Arī tādi skolotāji, kas ir spējīgi tādā mazskolā strādāt, jums pašiem būs jāatrod un jāalgo.
  • 0
  • 1
puaro atbild
p
Atdod savu naudu man, ja reiz tev tā nav vērtība! Bet kopumā-ar saukļiem skriet un ne savu naudu tērēt māk lielākā daļa, Iespējams, pieņēmums, ka naudu var iestādīt zemē kā buratino un tad sarakt cik vajag, arī ir mūsu valsts šībrīža situācijas cēlonis. Par naudu ir jārunā un tā ir jāskaita kā saki ''satura, mērķa un attīstības'' vārdā.
  • 1
  • 1
Puaro nebija aprobežots
P
Tikai muļķiem vienīgā un galvenā vērtība ir nauda, bet saprātīgie vērtē satura, mērķa un attīstības kontekstā.
  • 3
  • 1
papuķis
p
Mazajām skolām nav ne vainas, ja nebūtu apvienoto klašu. Bērni, vairākus gadus mācoties vidēji 20 minūtes katru mācību priekšmetu, tiek aplaupīti. Lai arī skaisti skan, ka mazajās klasēs skolotājs strādā gandrīz individuāli ar katru bērnu, bet skolēna attīstība ir bremzēta, jo nav normāla vienaudžu grupa, kurā darboties, arī savstarpēji konkurēt.
Tieši tā
T
Mazās skolas jāatbalsta reģionālās politikas ietvaros ar speciālu finansējumu
lūriķis
l
Varbūt varētu latviskot savu domu,citādi kā Brežņevam -ekanomikai ir jābūt ekanomiskai:)
  • 0
  • 1
to ->filozofijai
t
Maz redzēts pasaulē, ja domājat, ka visur visi dzīvo pilsētās. Apmeklējiet vismaz Lietuvu un Igauniju, ja nevarat pabūt Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā, Čehijā un vēl daudzkur. Pat ASV laukkopji un lopkopji dzīvo viensētās un mazos ciematiņos. Latvijas inteliģences saknes meklējamas Vidzemes centrālajā daļā un pateicoties šodienas tehnoloģijām arī patreiz daudzi intelektuālā darba darītāji var dzīvot un dzīvo laukos. Daudzas ražotnes var izvietoties dažādās valsts vietās, ja vien satiksme ir nodrošināta, turklāt dzīves apstākļi tur būtu daudz labvēlīgāki nekā pilsētu smogā. Padomājiet plašāk! Mūsu valsts problēma ir zināšanu un kultūras trūkumā.
->auzas
-
Dzīvo kā pats atrodi par ideālu, tikai neprasi, lai tavus transporta un citus ideālās dzīvesvietas izdevumus apmaksā visa sabiedrība. Maksā pats par elektrolīniju, savu pievadceļa uzturēšanu, ārstu un visu citu dienestu transportu uz tavu ideālo mitekli, algu skolotājiem priekš pusduča lielas klases, tad varēsi te lepni čaukstēt.
  • 0
  • 0
kādās auzās > ->to
k
Vārda - kontingents lietojums noraksturo komentāra autora "plašo" redzes loku un dzīves kvalitātes standartu. Saskaņā ar šiem kritērijiem ideāli būtu dzīvot kā vistām Ķekavas putnufabrikas būros. Nekādi transporta un inženiertīklu izdevumi, pat ielas nevajag, toties visa nauda krātos grēdās un iepriecinātu tās estētiskā pilnība. ha, ha, hā!
  • 1
  • 0
->to
-
Vot vot - "Sakaru, elektrības cena nav atkarīga no lietotāja dzīvesvietas"... Cena tiešām nav, jo ta deformēta ar subsīdijam. Bet izmaksas, kas jasedz solidari visiem, gan ir, un pat ļoti. Tavuprat tās garās bety galīgi maznoslogotās elektrolīnijas, kas regulari jāremontē un koki jazāģē, no gaisa krīt? Un ceļi, mašīnas, degviela, medicīna un skolas, policija, ugunsdzēsēji, kas jāuztur priekš maza, bet lielā teritorijā izmētata kontingenta?Tavuprāt pilsētas ir kaprīze nevis saimnieciskas nepieciešamības rezultātā izveidojušās?
  • 1
  • 1
to->to
t
Kādas komunikācijas viensētā ir jāuztur? Sakaru, elektrības cena nav atkarīga no lietotāja dzīvesvietas, centralizētā apkure ir dārgāka par lokālo viensētās, ūdens un kanalizācijas-tikai tik cik sistēmu remonts, ja tas vajadzīgs. Transporta izdevumi arī pilsētā ir un atkarīgas no pārvietošanās daudzuma. Svaigs gaiss un fiziskās nodarbes iespējas laukos neierobežotā daudzumā. Pilsētā lētāk, ja nemaksā komunālos maksājumus un dzīvo četrās sienās kā mucā.
  • 2
  • 0
nu sori
n
Nesalīdzināmi lētāka -- "laukos labi - kartupeļi, piens un dārzeņi vispār par brīvu, malka no meža (pati atnāk un saskaldās, sakrāmējas), āboli paši izaug, neviens neslimo un ja slimo izveseļojas no pelašķu tējas". Man kā izbijušam lauciniekam nav nekādu ilūziju par reālajām izmaksām un iespējām.
  • 1
  • 0
->to
-
Dzīve viensētās jau nu nekādi nav lētāka - parēķini kaut vai transporta un komunikāciju uzturēšanas izdevumus vien. Protams, ja tos nomaskē ar dotācijām, tad var visadus brīnumus sareķināt... Par veselīgumu var atļauties cepties tie, kam ir nauda (un liela) tāda nodrosināšanai. Varākumam tas nav kritērijs.
  • 0
  • 2
to ->to
t
Nevaru piekrist. Vai nu redzes un sapratnes, vei redzētā un analizētā apjoms atšķiras. Pastudējiet vismas statistiku. Arī dzīve ciemos un viensētās ir nesalīdzināmi lētāka nekā pilsētās, turklāt veselīgāka un nav tikdaudz jātērē medikamentiem, fitnesam, masāžām un citiem ķermeņa uzturēšanas pasākumiem.
  • 2
  • 0
->to
-
Var gan dzīvot laukos - ja ir resursi šādu, visai dārgu dzīves veidu uzturēt. Bet masas tomer visur cenšas dzīvot tuvāk darbam un tuvāk infrastruktūrai, tālu no abiem var atļauties vien bagātakie. Un arī par smogu var atļauties iebilst tikai bagatakie. Kāda nozīme, kur bijušas saknes, ja tās vairs tur nav? Ja velies, uzstādi pieminekli, bet par varēm imitēt sen novecojušu dzīves stilu diez vai būs prātīgi. Nu nav nekur tik izteiktas viensētu sistēmas kā te. Eiropā tipiski ir ciemi, kas mūsu izpratnē faktiski būtu palielas mazpilsētas. Jā, lauksaimnieki mēdz dzīvot savās fermās, pat ~10 km no tuvākā kaimiņa, bet viņi apzinās, ka tāda ir biznesa izvēle - tuvu darbam, tālu no infrastruktūras, un neprasa sev blakus slimnīcas un skolas. Un viņu kopskaits ir niecīgs.
  • 1
  • 3
ja kas
j
Skandināvijas piemērs: plaukstoša mazpilsētiņa... .. kurā vispirms aizslēdza skolu. Vecāki ar bērniem aizbrauca. Dažu gadu laikā slēdza: slimnīcu, bankas filiāli, pasta nodaļu, lielveikalu un nu jau arī dzelzceļa staciju.
lūriķis
l
No ekonomikas viedokļa visizdevīgāk visusu skološanu sakoncentrēt vienā vietā-Rīgā,bērnus no 5 gadu vecuma atraut ģimenēm-uz sākumskolu,tad pamatskola,vidusskola,augstskola,kuri netiek līdz tiek atskaitīti kā nespējīgi...Tas protams tāds sirreālistisks variants,bet naudas ir tik ,cik tās ir...Bet,ja tā labi pakrata maciņu un paskatās ,kas no caurās kabatas aizkritis aiz oderes,tad pārskatot IZM n-tos kantorus var izrādīties,ka pārvaldes štati ir mākslīgi uzpūsti un nodarbojās ar pašu sadomātu atskaišu pieprasīšanu un apstrādi,ar reālo skolas dzīvi saskārušies apmeklējot skolu obligātās izglītības periodā,tā kā mans uzkats,ka vēl ir kur augt arī bez papildus finansējuma,vajag tikai rakt...
tieši tā
t
Patreizējā IZM ir milzīgs Izglītības sistēmu gremdējoš veidojums. Nepietiekot līdzekļi, bet kā notiek ERAF un KPFI līdzekļu apguve?! Ne tikai valsts kontrolei šai savdabīgajā miljonu "apsaimniekošanā" būtu ko darīt.
  • 2
  • 0
Mg
M
Nav ja liela māka zīmēt gudras reformas, ja nedomā par finansēm.
Nika
N
Šito runā tantas uz soliņa katrā ciemā - nevajag slēgt mūsu skolu. Vai ir ministra cienīgi izteikties ķēķa jābūtības līmenī, neskaidrojot, kur ta domā ņemt finansējumu skolai ar 50 audzēkņiem un vai būtu godīgi, ja skolotājs saņemtu vienādu algu, strādājot klasē ar 25 vai ar 5 bērniem? Jautājums sen ir atrisināts - prātīgāk ir aizvest 10 bērnus no ciemata uz kārtīgi nokomplektētu skolu, nevis organizēt viņiem mācības "uz vietas" 19.gs. līmenī.
who cares -> NAV VIENALGA
w
"Ne jau tapēc lauki tukšojas, ka skolas slēdz. " === Skolas slēdz, jo lauki tukšojas un lauki tukšojas, jo skolas slēdz. Spēkā ir abas cēloņsakarības.
  • 2
  • 0
->Nikai
-
Neredzi tāpēc, ka skaties uz situāciju tikai no lumpenproletariāta skatpunkta un šodienas izdevīguma. Ja iemācīsies skatīties plašāk un perspektīvāk, tai skaitā gadus 20-50 uz priekšu, varēsi saprast. Kaut tā jau visu LV iedzīvotāju problēma, redzēt tikai savu degungalu un ne mm tālāk.
  • 3
  • 1
onslavs
o
brīžiem nesaprotu tos cilvēkus... Šeit mēdijs ir atreferējis ministra domu, viņa skatījumu uz lietām... nebūt visam uzreiz nav jābūt skaidrojumam kur, kā, kapēc, un no kā, vēl jo vairāk, ka ministrs darbā ir tikai otro dienu... šis raksts (ziņa) vienkārša norāda par ko viņš domā un pie kā acīmredzot strādās...
  • 2
  • 0
-> filosofikai
-
Kāda problema turēt kartībā teritoriju, būtu tikai kas par to maksā. Bet šai nolūkā nav laukos arī jādzīvo, dzīvot var pilsētās, kā to visur Eiropa dara. Mūsu spītīgā turešanās pie viensētām ir unikāla, neviens nekur pasaulē tā nedara, un tā rada lērumu galīgi nevajadzīgu problēmu, nedodama mums it nekādas priekšrocības.
  • 1
  • 2
Nika
N
Sauciet kaut par katliņu, tikai uz uguns nelieciet. Piekrītu, ka nevajag jaukt cēļoni ar sekām. Pietiek, ka to dara jaunizceptais ministrs. Skolas sāka slēgt tad, kad tajās bija palikuši zem 100 skolēnu. Es labprāt redzētu Skandināvijas variantu ar jauku omulīgu skoliņu 30 bērniem, bet es neredzu iespēju to finansēt, un savā retorikā šo tēmu neskar arī ministrs. Ja viņš spēs 2012.gada budžetā iedabūt naudu mazajām skolām (un ne uz ātrās palīdzības rēķina, piemēram!), es tikai priecāšos.
  • 1
  • 2
padomju filozofika
p
NAv cilvēka nav - problēmu, nevajag skolas un vispār neko. Lai aizaug mūsu zeme ar krūmiem un papelēm. Vai tā?! Bet, kādēļ nav cilvēku? Tādēļ, ka alkatības un aprobežotības rezultātā darbavietas ir sakoncentrētas, tādēļ, ka satiksmes infrastruktura ir nolaizta. Neviena sevi cienoša valsts neposta savu teritoriju, bet attīsta. tikai 300 t. isladiešu spēj apdzīvot un uzturēt teicamā stāvokli pieckārt lielāku teritoriju. Vairāki komentāri liecina par sabiedrības nolemttību un deģenerāciju.
  • 3
  • 1
->NAV VIENALGA
-
Nemaini nu vietam cēloni un sekas. Ne jau tapēc lauki tukšojas, ka skolas slēdz. Skolas slēdz dēļ tā ka lauki tukšojas. Un tie tukšojas, jo laukos tik daudziem nav ko darīt. Mums joprojam laukos skaitās ap 10% strādajošo, kamēr citur Eiropā tipiski 1..3% tiek galā ar visu, kas laukos jādara.
  • 7
  • 5
ķēķa Nikai
ķ
Aprobežotie reorganizētāji slēdzot skolas, medicīnas un kultūras iestādes piespieda jaunos un vidējās paaudzes cilvēkus aizbraukt, tādēļ ciemi ir tukši un lielas teritorijas atbrīvotas no iedzīvotājiem. Tā bija noziedzīga rīcība par ko pienāktos sods. Par katru centienu apturēt postošo procesu ir jāpriecājas nevis jāuzbrūk beidzot saprātīgam viedoklim.
  • 8
  • 4

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Politika

Vairāk Politika

Rīgā

Vairāk Rīgā

Novados

Vairāk Novados

Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas