Kļūdainu ūdensskaitītāju dēļ rīdzinieki par ūdeni maksā tūkstošiem eiro vairāk nekā patērē

Izšķērdība ietekmē rēķinus, ko iedzīvotāji saņem ik mēnesi. Visbiežāk strīdus izraisa rēķina ailīte "ūdens patēriņa starpība". Papildus dzīvokļos esošo mērierīču izmērītajam jāsamaksā arī par mājas lielā skaitītāja fiksēto, taču tie izrādās ir neuzticami un uzrāda lielāku patēriņu nekā reālais. 

Daudzdzīvokļu mājās patērēto ūdeni uzskaita divos posmos. Katrā dzīvoklī ir skaitītāji, kas fiksē, cik ūdens patērēts, bet papildu uz visu māju ir uzņēmuma Rīgas ūdens skaitītājs, kas mēra, cik ūdens piegādāts kopā.

Šī skaitītāja rādījums parasti ir lielāks, un rēķins jāmaksā saskaņā ar to, tādēļ iedzīvotāji maksā vairāk nekā izlieto.

Piemēram, deviņstāvu mājā Dzelzavas ielā pēc deklarētajiem dzīvokļu skaitītāju rādījumiem gada laikā iedzīvotāji patērējuši ap septiņiem tūkstošiem kubikmetru ūdens, tomēr Rīgas ūdens ierīce saskaitījusi par tūkstoš kubikmetriem jeb 16% vairāk. Par šo papildus uzrēķināto iedzīvotāji samaksājuši vairāk nekā divtūkstoš eiro.

Līdzīgs piemērs ir deviņstāvu māja Varavīksnes ielā. Iedzīvotāji izmērījuši piecu tūkstošu kubikmetru ūdens patēriņu, kamēr Rīgas ūdens saskaitījis par tūkstoš kubikmetriem vairāk. Par atšķirību samaksāti divtūkstoš eiro, tātad par 19% vairāk.

Arī divstāvu māja Artilērijas ielā ir līdzīgā situācijā. Iedzīvotāju norādītais patēriņš gada laikā ir ap 500 kubikmetriem, mājas kopējais skaitītājs izmērījis par 230 kubikmetriem jeb gandrīz uz pusi vairāk. Par starpību iedzīvotāji samaksājuši gandrīz 500 eiro.

Ar šajās trīs mājās pazudušā ūdens apjomu varētu piepildīt olimpisko baseinu. Visā Rīgā ir 11 000 daudzdzīvokļu māju, rīdzinieki ik gadu papildus savu dzīvokļu skatītājiem samaksā summu, kas pārsniedz miljonu eiro.

RNP un pašvaldības amatpersonas uzskata, ka kļūda ir iedzīvotāju skaitītāju rādījumos.

Gadiem ilgi viņi ūdens patēriņa starpību skaidro ar to, ka dzīvokļu iemītnieki datus nenolasa pareizi vai mānās. 

Arī gadījumos, kad visiem ēkas dzīvokļiem uzliek modernas attālināti nolasāmas ierīces, kuras sagrozīt nevar, atšķirības paliek. Privātie apsaimniekotāji uzskata, ka problēma ir Rīgas ūdens uzstādītajos mājas kopējos skaitītājos.

Igors Trubko, Rīgas namu apsaimniekotāja valdes priekšsēdētājs, skaidro: "Mājas ievada skaitītājā ir sava kļūda. Dzīvokļos uzstādītajos skaitītājos ir sava kļūda, un tā var svārstīties no nulles līdz 5%."

Ūdensapgādes uzņēmumu datu ticamības jautājums pērn pacelts arī valdības līmenī. Ekonomikas ministrija izveidoja sarakstu ar 12 iemesliem, kas rada ūdens patēriņa starpību. No tiem mazāk zināmais – aizsērējis vai bojāts mājas kopējais skaitītājs.

Ūdens patēriņa starpības iemesli:

1. uzrādīti mazāki ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi, nekā tie ir patiesībā;
2. mehāniski ietekmēti ūdens patēriņa skaitītāji, apturot vai kavējot to darbību;
3. uzstādīti dažādi ūdens patēriņa skaitītāji;
4. uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji ar dažādu ūdens plūsmas uztveršanas jutību;
5. dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī;
6. atšķirīgos datumos nolasīti un iesniegti ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi;
7. avārijās, remontdarbos nopludinātais ūdens daudzums;
8. daļā atsevišķajos īpašumos nav uzstādīti vai nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji;
9. atšķirīgs laiks, kad jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana;
10. aizsērējuši ūdens patēriņa skaitītāji, sliktāka ūdens kvalitāte;
11. ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas prasību neievērošana;
12. aizsērējis vai citādi bojāts mājas kopējais ūdens skaitītājs (komercuzskaites mēraparāts).

Viens no ierosinājumiem, kā panākt, lai dzīvokļu mājas kopējais skaitītājs būtu precīzāks, ir ūdens filtru uzstādīšana. Valdība novembrī uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai to izvērtēt. Ministrija pie šī jautājuma sola ķerties nākamgad.

Dzīvokļos uzstādītie skaitītāji parasti ir aprīkoti ar filtriem, tādēļ nekvalitatīvs ūdens vai netīrumi tiem kaitē mazāk. Savukārt mājas kopējiem skaitītājiem, kas pieder Rīgas ūdenim, filtru nav. Sekot līdzi aizdomīgām atšķirībām un pieprasīt lielo skaitītāju nomainīt, ir apsaimniekotāju pienākums; šobrīd Rīgas ūdens saņem ap 300 šādu lūgumu gadā.

Dainis Drikšņa, Rīgas ūdens Patēriņa kontroles daļas vadītājs, atzīst, ka daļa mēraparātu, kas tiek pārbaudīti, tiek atzīti par lietošanai nederīgiem. "Jebkurš mehānisms agri vai vēlu, teiksim tā, nevis pasliktinās, bet mainās precizitātē, iespējams." Viņš skaidroja, ka tiek veikti preventīvi pasaķumi, lai izvairītos no problēmu rašanās, piemēram, šobrīd visiem jaunajiem objektiem, kas tiek pieslēgti, obligāta prasība ir mehāniskais filtrs pirms mēraparāta.

Ūdensvadam jau pieslēgtajās mājās Rīgas ūdens filtrus uzstādīs tikai tad, ja iedzīvotāju to īpaši prasīs un apmaksās. Tas izmaksā dažus simtus eiro. Tas pats attiecas uz dārgākiem elektromagnētiskiem vai ultraskaņas skaitītājiem, kas mēra precīzāk un ko ievieš, piemēram, Jūrmalā. Tikmēr šobrīd izmantotos lētākos skaitītājus Rīgas ūdens tagad izmanto kā vienreizējas ierīces: pēc četru gadu izmantošanas nevis pārbauda un lieto atkal, bet izmet.

Drikšņa norāda, ka "ja iedzīvotājiem rodas šaubas par uzskaitītā patēriņa apjomu, viņi pie mums vēršas, mēs veicam skaitītāju nomaiņu un uzstādām vietā norēķiniem derīgu verificētu skaitītāju."

Pienākums apsaimniekotājiem meklēt dažādo rādījumu iemeslus ir tad, ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%. 

Krists Leiškalns, Rīgas namu pārvaldnieka Komunikācijas nodaļas vadītājs, skaidro: "Pirmais, mēs meklējam noplūdi, otrais, mēs veicam pārbaudes dzīvokļos, un, trešais, rīcību plānā ir ārkārtas verifikācija lielajam skaitītājam. Tādas katru gadu tiek veiktas vairākiem desmitiem māju, ja mēs runājam par RNP. Runājot par šo te rezultātu verifikācijām, trešdaļa gadījumu ir tāda, ka šie skaitītāji nav bijuši korekti."

Daudzviet mājas kopējais skaitītājs nemaz netiek nolasīts katru mēnesi. RNP noliedz, ka tā būtu liela problēma, bet privātie apsaimniekotāji neslēpj, ka Rīgas ūdens ierīču rādījumi pat katrā piektajā mājā tiek nolasīti neregulāri.

Pirms diviem mēnešiem Ministru kabinets piešķīris apsaimniekotājam lielākas iespējas un pienākumus ūdens starpības izskaušanā. Tas gan attieksies uz dzīvokļos esošajiem skaitītājiem, ne Rīgas ūdenim piederošajām mājas kopējām mērierīcēm. 

Augstākā tiesa atzinusi, ka iedzīvotājiem nav pienākuma maksāt par ūdens patēriņa starpību, taču, lai izvairītos no šī maksājuma, iedzīvotājiem jāvēršas tiesā un jāapstrīd namu pārvaldnieku izrakstītie rēķini. Rīgas ūdens tīrā peļņa 2018. gadā bija pieci miljoni eiro. 

Raidījums atgādināa ka aizvadītās nedēļas laikā valsts policija RNP veica kratīšanu aizdomās par nelikumībām liftu apkopes iepirkumā. Rudenī atklājās, ka šis Rīgas pašvaldības uzņēmums slēgtajā PNB bankā glabāja 6 miljonus eiro. Kad izdosies atgūt šo naudu un vai pilnā apmērā, vēl kādu laiku nebūs skaidrs.