"Ir cilvēki, kuri vēlas būt vienlīdzīgāki par citiem arī pēc nāves. Izmantojot neformālas ietekmes sviras un starpniekus, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie «parastajiem cilvēkiem» nepieejamas kapavietas I Meža kapos, netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas," – šādi secinājumi par veidu, kādā bijusī Valsts prezidente savā rīcībā ieguva septiņvietīgu kapavietu netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas, bija publicēti Dienas 10. janvāra publikācijā, pēc kuras tika sākta KNAB pārbaude.
Tagad, deviņus mēnešus vēlāk, KNAB savā slēdzienā faktiski apstiprinājis šos secinājumus. "Secināms, ka kapavieta I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A (III sektors – ldg pa kr. no G. pr. rinda – 69. vieta), piešķirta un ierādīta nepamatoti, neievērojot Rīgas domes 2008. gada 9. decembra saistošajos noteikumos Nr.149 Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi paredzētos kapavietu piešķiršanas un ierādīšanas nosacījumus un kārtību (noteikumu 16., 18. un 18. punkts, kā arī 20. punkts), kā arī pārsniedzot maksimālos kapavietas izmērus, kas noteikti minēto noteikumu 1. pielikumā," teikts KNAB slēdzienā.
KNAB ir nosaucis arī konkrētas par notikušo atbildīgās amatpersonas. Īpaši pieminēts Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājai Mairai Megnei 2014. gada 7. oktobrī adresētajā vēstulē lūgt ierādīt Vīķei-Freibergai septiņvietīgu ģimenes kapavietu Rīgas I Meža kapos.
Līdz ar Radzeviču nosauktas arī citas amatpersonas, kuru "rīcībā saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu", – tostarp pašreizējais Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapsētas pārziņa palīgs Ainis Kaufelds, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arī Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.
Šajā "nokārtošanā" bijis iesaistīts arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un virkne Rīgas domes amatpersonu.
Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis, ka bijušajai Valsts prezidentei esot "nepieciešams" sameklēt kapavietu Rīgas I Meža kapos. Tikai pēc tam, kad Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rīkojuma viņš šādu kapavietu nemeklēs, no departamenta saņemts attiecīgs dokuments.
Taču "blata" sistēma bija sākusi darboties jau pirms tam. Vēl pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis Bisenieks, bijusi atbraukusi pati Vīķe-Freiberga un kapu darbiniekam ir nācies izrādīt viņai iespējamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnēji esot vēlējusies kapavietu pie bijušā Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šī viņas vēlme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi "aizņemta".
Iecerētās kapavietas vietā Vīķei-Freibergai ir tikusi parādīta cita, kas tāpat atradusies netālu no Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šīs kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tīrīšana. Savukārt jau pēc dokumenta saņemšanas Mājokļu un vides departaments ir sameklējis vēl vienu – septiņvietīgu – kapavietu netālu no Čakstes kapa. To atkal ieradusies aplūkot Vīķe-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.
Vīķes-Freibergas privātsekretāre KNAB arī atzinusi, ka pretēji skaļajam sašutumam, ko saistībā ar "kapa lietu" eksprezidente paudusi publiski, pēc publikācijām masu saziņas līdzekļos ir radusies "sapratne", ka likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu tiešām nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lēmums par kapavietas piešķiršanu.
Tiesa, radusies sapratne tomēr nav likusi censties norēķināties ar pašvaldību par "blata kapu": līdz ar konkrēto esošo un bijušo amatpersonu atbildības pakāpi KNAB pārbaudē tāpat ir konstatēts, ka Kapsētu pārvalde par Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādīto septiņvietīgo kapavietu tā arī nav saņēmusi maksu par "jaunas kapavietas I Meža kapsētā Rīgā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p. k. n. G. pr. rindā, 69 vietā ierādīšanu".
Tas nozīmē, ka zaudējumi, kas nodarīti pašvaldībai, varētu būt nedaudz virs 1000 eiro, – saskaņā ar Kapsētu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu būtu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lēmumam saistībā ar šo gadījumu kriminālprocesu tomēr nesākt.
Pašas V. Vīķes-Freibergas paskaidrojumus "blata kapa" lietā KNAB vispār nav pieprasījis.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 17. oktobra laikrakstā Diena!
auditors
Šalle
mursis