KNAB 23.aprīlī izplatīja preses paziņojumu, kurā teikts, ka birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2013.gadā sāktā kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret privātpersonu par uzkūdīšanu uz kukuļdošanu lielā apmērā un kukuļu piesavināšanos.
KNAB pierādījumi liecinot, ka ilgstošā laikā privātpersona, radot priekšstatu par valsts amatpersonas gatavību par prettiesisku atlīdzību nodrošināt labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, pamudināja ar viņas starpniecību dot kukuļus amatpersonai, kura ieņēma atbildīgu amatu VID, lai tā, rīkojoties kukuļdevēju interesēs, veiktu prettiesiskas darbības saistībā ar pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu.
Izmeklēšanā ticis noskaidrots, ka privātpersona pēc kukuļu, kopumā 164 626 eiro apmērā, saņemšanas tos piesavinājās un VID amatpersonai nenodeva, teikts iepriekš izplatītajā KNAB preses paziņojumā.
Ģenerālprokuratūras viedoklis par KNAB pierādījumiem atšķīries. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apliecināja, ka privātpersonai uzrādīta apsūdzība par 56 000 eiro liela kukuļa piesavināšanos, kas bija paredzēts it kā VID amatpersonai.
LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā lietā sākotnēji figurēja Jezdakova, pret kuru kriminālprocess KNAB nesen ir izbeigts. Lietas izbeigšanu aģentūrai LETA apliecina arī Jezdakovas advokāte Ieva Garanča. Viņa norādīja, ka jau pašā sākumā bijis skaidrs, ka klientei inkriminētais noziegums ir pārpratums.
No KNAB vairāku dienu laikā apstiprinājumu par to, kas noticis ar izmeklēšanu pret atbildīgo amatu ieņēmušo VID amatpersonu, aģentūrai LETA neizdevās iegūt.
Jezdakova VID ģenerāldirektores amatu ieņēma no 2010.gada marta, taču citos amatos viņa strādājusi VID jau kopš 1993.gada, kad Ieņēmumu dienests tika dibināts. 2013.gada jūnija beigās Jezdakova iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no VID ģenerāldirektores amata pēc pašas vēlēšanās.
No 2013.gada 11.jūlija Jezdakova bija pieņemta darbā par VID ģenerāldirektora ārštata padomnieci, taču 19.augustā viņa iesniedza atlūgumu.