Ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru un to, ka būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau 23. janvārī rosināja «nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam». Taču ministra vakardienas retorika, tiekoties ar preses pārstāvjiem, jau ir nedaudz atšķirīga, koncentrējoties uz mājokļa pabalstu kā piemērotāko atbalsta veidu.
Aktivitāti, meklējot risinājumus, izrāda Rīgas dome, kaut arī tās vēstījumos manāmas pretrunas, savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa vakar žurnālistiem paziņoja, ka enerģētikas krīzes valstī nav.
Kā maksā iedzīvotāji?
Premjere apgalvojusi, ka iedzīvotāji rēķinus par apkuri maksā lielākoties izlīdzinātajos maksājumos, lai «šādi apkures pīķi neradītu bažas iedzīvotājiem», ziņo LETA. Vienlaikus E. Siliņa norādījusi, ka ekonomikas ministrs aicinājis pie viena galda apsēsties klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un runāt arī ar Labklājības ministriju, lai pašvaldības būtu gatavas gadījumā, ja būtu straujš apkures rēķinu kāpums. Premjere atgādināja, ka ir palielināti mājokļu pabalsti un esot jāsaprot, cik gatavas palīdzības sniegšanā būtu pašvaldības. E. Siliņa sagaida, ka V. Valainis un K. Melnis nāks uz valdību ar reāliem risinājumiem, kurus būtu iespējams īstenot, ja kas tāds būtu nepieciešams, būtībā jautājuma risināšanu pārvirzot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem, jo arī Labklājības ministrijas priekšgalā ir tieši ZZS pārstāvis Reinis Uzulnieks.
V. Valainis stāstījis, ka notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievēršot pastiprinātu uzmanību. Līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā, un, pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā.
Vienlaikus V. Valainis pauda, ka pašvaldībām šobrīd nav resursu, lai segtu atbalstu esošā budžeta ietvarā. Tāpat viņš minēja, ka atbalstam jābūt mērķētam, nevis vispārīgam, lai palīdzību saņemtu tie iedzīvotāji un arī uzņēmēji, kuriem tā nepieciešama visvairāk, ziņo LETA.
Rīga jau domā
Ņemot vērā auksto janvāri, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) aizvadītajā piektdienā izplatīja informāciju, ka rosina pašvaldības kapitālsabiedrības nepiemērot kavējuma procentus iedzīvotāju kavētajiem apkures rēķiniem par šāgada janvāri. Šāds risinājums attiektos uz pašvaldības kapitālsabiedrībām Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas nami, Rīgas siltums un Rīgas ūdens. Iedzīvotāji saņemtu rēķinus par janvāri, bet būtu iespēja tos apmaksāt pa daļām līdz nākamās apkures sezonas sākumam, nepiemērojot nokavējuma maksājumus. Preses relīzē arī teikts: «Ņemot vērā pašvaldību finanšu situāciju, aicinām valsti aktīvi rīkoties un rast iespēju īstenot līdzīgus valsts atbalsta mehānismus kā Covid-19 un Ukrainas kara pirmajā gadā, kad valsts iedzīvotājiem daļēji kompensēja apkures rēķinus. Turklāt arī aicinām valsti attiecīgi sadalīt maksājumus par TEC-2 pakalpojumiem siltumenerģijas ražošanā, līdzīgi kā to iecerējusi pašvaldība pret saviem iedzīvotājiem.»
Vakar savu paziņojumu presei publiskoja arī Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange. Viņš aicina pašvaldības kapitālsabiedrības rīkoties sociāli atbildīgi un sniegt atbalstu iedzīvotājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Tas nozīmētu līdz 30. jūnijam apturēt līgumsodu un nokavējuma procentu aprēķinu par kavētiem maksājumiem. Aicinājums attiecas uz siltumenerģijas, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, vienlaikus nepārtraucot šo pakalpojumu sniegšanu un pēc iespējas vienojoties ar klientiem par vēlākiem norēķinu termiņiem. J. Lange aicina arī pārējos pakalpojumu sniedzējus izvērtēt situāciju un rīkoties sociāli atbildīgi, nepiemērojot kavējuma procentus.
Pašvaldības SIA Rīgas ūdens vakar paziņoja, ka līdz maijam nepiemēros soda procentus par kavētiem maksājumiem. Lēmums līdz 30. aprīlim apturēt kavējuma maksas aprēķināšanu par ūdenssaimniecības pakalpojumu novēlotiem norēķiniem pieņemts, izprotot sarežģīto situāciju saistībā ar mājsaimniecību komunālo maksājumu pieaugumu auksto laikapstākļu ietekmē par siltumenerģiju. Rīgas ūdens lēmums attiecas uz daudzdzīvokļu māju un privātmāju iedzīvotājiem par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem no šāgada 1. janvāra.
Norāda valsts virzienā
Diena sazinājās ar divu pašvaldību vadītājiem par viņu redzējumu iespējamai palīdzībai iedzīvotājiem. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) atzina, ka aprēķinu vēl nav, jo janvāris nav beidzies. Tā kā novadā vairāk nekā 50% daudzdzīvokļu namu ir siltināti, pašvaldības vadītājs nedomā, ka gaidāmas lielas problēmas. Vienlaikus viņš atzīst, ka finanšu plūsmas dēļ nav iespēju atlikt maksājumus. «Ar cilvēcisku kontaktu ir panākta maksājumu disciplīna. Novadā ir viens namu apsaimniekotājs – Valkas namsaimnieks. Ja būtu vairāki, būtu grūtāk monitorēt situāciju,» atzīst V. A. Krauklis, piebilstot, ka temperatūras ziņā šī ir normāla ziema.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!) Dienai savukārt norāda, ka Daugavpilī ir viens no zemākajiem siltuma tarifiem valstī un noteikti zemākais starp valstspilsētām. «Es saprotu Rīgas bažas, jo viņiem tarifs ir vairāk nekā par 20% lielāks nekā Daugavpilī, taču Rīgai vajadzētu domāt nevis par bezprocentu kredītu iedzīvotājiem, bet to, kā sakārtot uzņēmumu Rīgas siltums,» uzskata A. Elksniņš. Vēl Daugavpils mērs norāda, ka jautājums būtu jārisina valsts līmenī, atsevišķos mēnešos piemērojot mazāku PVN. «Kredītbrīvdienas ir fikcija, kas neko nerisina. Ir vērts pievērst uzmanību nodokļu un nodevu komponentei visos tarifos. Šobrīd, jo aukstāks laiks, jo valstij ir izdevīgāk, jo aug PVN maksājuma summa un ieņēmumi valsts budžetā. Tas attiecas arī uz juridiskajām personām. Rēķinos to neraksta, bet ir seši septiņi obligātie nodokļu un nodevu maksājumi, no kuriem smagākais ir PVN,» norāda A. Elksniņš. Viņš arī atturīgi vērtē ideju par mājokļa pabalstu, jo to var piešķirt ļoti šauram iedzīvotāju lokam un tie, kuri šobrīd saņem šo pabalstu, auksto ziemu izjutīs mazāk nekā citi, ieskaitot uzņēmējus.