Kokvedēju sabojātais ceļš apdraud izdzīvošanu

Jāzepu pazīstu jau no bērnības,jo viņš ir mans onkulis!Visu mūžu viņš ir dzīvojis Mindaugā un audzējis lopiņus.Viņš nevar bez viņiem dzīvot.Kad biju maziņa vasaras brīvdienās mamma ar brāli mūs veda uz Mindaugu un tur visu vasaru dzīvojāmies ar Jāzepu.Vienmēr viņu apbrīnojām,jo viņš ir īpašs,piemēram nesapratām un vēl joprojām nesaprotam kā viņš visu mūzu var izdzīvot bez elektrības,kāpēc viņam kad iekož ērces nav temperatūras,arī odi viņu un bites nekož!Tāpēc,ka viņi ir viņa draugi,arī meža zvēri un viņa lopiņi.Sirds sāp lasot,kas ar viņu tagad noticis:(Līdz viņa mājām ir ļoti tālu jāiet ar kājām un tagad,kad tas nav izdarāms,kā viņš tiks pēc maizītes uz veikalu,kuru viņš piepirka ļoti daudz,lai pietiktu ilgam laikam,jo nevar tikt uz veikalu katru dienu lopiņu dēļ.Liels paldies Uģim,par to,ka pēdējo gadu laikā tik daudz ir palīdzējis Jāzepam un arī tagad palīdz!Paldies,Tev Uģi!!!Spriežot pēc mūsu ziemām kādas ir Latvijā,var nemaz necerēt uz uzsalšanu,lai varētu pārvietoties pa šo izdangāto ceļu... Par cik nāk Ziemassvētki,varbū pagasta vecim uzradīsies sirdsapziņa un sāks darīt kaut ko!Ceru arī,ka laikraksts"Diena"vēl pakontrolēs šo gadijumu un palīdzēs Jāzepam,jo visi kopā mes varēsi vairāk panākt,lai Jāzepa lopiņi nenomirtu badā un Jāzeps tiktu pēc maizītes!!!

Man ir līdzīgi, bet atšķirībā no šīs situācijas, esam vēl neapskaužamākā lomā. Ceļš, kas iet gar mūsu mājām, nevienam nepieder, līdz ar to, neviens nevēlas uzņemties atbildību par to un sekot tā stāvoklim - ne pašvaldība, ne vasarnīcu kooperatīvs, gar kuru ceļš iet, ne meža īpašnieki.

Tā ir pagastveča atbildība-par ko viņš saņem algu?!Kokmateriālus drīkst izvest tikai tad,kad ceļš sasalis!!!No raksta netapa skaidrs,vai problēmas ir tikai ar barības pievešanu lopiem jeb arī ar iedzīvotāju izkļūšanu no/uz mājām?Un jautājums- kāpēc Latvijā nenotiek tiesvedība par ceļa bojāšanu?Kāpēc pagasts neliek ceļu būves speciālistiem sastādīt remonta tāmi un to nepiestāda ceļa sabojātājiem?? Vai ceļš ir pagasta valdījumā vai servitūta ceļš?Kāpēc visiem tik ļoti bail cīnīties par savām tiesībām?Jeb arī viss vienalga?...Un kur mūsu godājamā Satiksmes ministrija?Vai tās pienākums nebūtu aizstāvēt nodokļu maksātāju tiesības ( iepretī biznesa ļaužu vēlmēm) pārvietoties pa ceļiem?Ļoti vēletos lasīt kāda tiesību speciālista komentāru par to, kā rīkoties šādā situācijā!Pieņemu, ka šis gadījums, ar līdzīgu scenāriju, Latvijā nav vienīgais!

Latvijā ir tipiski nedomāt par citiem. Man vajag un punkts! Tas, ka kādam citam tu ar savu rīcību padari dzīvi sliktāku lielu daļu neinteresē. labs piemērs ir agresija uz ceļiem.

"Mētrienas pagasta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Grudulis mutiski vienojies ..., taču rakstiska līguma nav. Priekšsēdētājs norāda, ka viņam nav pamata neuzticēties uzņēmējam." Tas tak skaidrs, ka tikai līgums ar soda procentiem liks uzņēmējam ko darīt! Stimuls vajadzīgs! Muļķis, tas priekšsēdis vai bezkaunīgi atklāti demagoģiski lobē uzņēmēju un šis ceļš nekad netiks sakārtots. Veltas cerības.

Tā kā Latvijā, atšķirībā no civilizētām valstīm, par īpašuma bojāšanu gadījumā ja tas ir ceļš, nezkādēļ nekāda tiesvediba nenotiek, tad atliek tikai tie paši instrumenti, ko izmanto ceļu bojātāji - tā teikt (protiv loma net prijome, krome drugova loma). variants a) sabojāt ceļu tā lai netiek cauri arī kokvedēji, variants b) bojāt viniem tehniku dubļos par kuriem viņi ir atbildīgi paslēpjot kādas vecas tapu ecēšas vai ko tamlīdzīgu. Ja normāli un civilizēti nav iespējams problēmu atrisināt un auni nesaprot, ka slikti ir uzvesties kā cūkai, tādēļ jau nav jāmet plinte krūmos.

Tā ir parasta lieta, kad grants un koku vedēji izdangā ceļu, nesalabo un turpina pa to braukt, laužot arī savu tehniku. Nu īsta padomju laika darba kultūra un domāšana. Ceļam taču vienmēr jābūt tā kategorijai atbilstošā kvalitātē un atbilstoši kādam tas ir jākontrolē. un jāliek sakārtot. Par ko tad Mētrinas pagastvecis saņem algu?

Šāda situācijas ir arī citur Latvijā. Tādēļ arī pats nopirku džipu, lai pavasaros un rudeņos varu nokļūt līdz lauku mājām.