"Nu, dažreiz cilvēks arī izdara daudzas lielas muļķības dzīvē, pat nedomādams, ka viņš to kaut ko dara. Es esmu izdarījis pietiekami lielu kļūdu. Tā sanāk dzīvē, bet tad citi izpušķo un pieliek klāt to, ko vajag, un to, ko nevajag," pauda Kāposts.
Lūgts izklāstīt, kā gadījušies apstākļi ar kukuļa pieņemšanu, Kāposts sākotnēji negribēja izteikties, tomēr strupi izklāstīja, ka "vienkārši lieta bija tāda, ka es palūdzu palīdzību, nu, centos, viņam, tur nekā nelikumīga nebija. Sataisīju visu tā, kā ir iznācis. Nu, ko es varu izdarīt? Tagad strebju to putru. Ko tu darīsi. Man kreņķi tāpat jau pietiek, tagad būs vēl vairāk," teica Kāposts.
Viņš vēlreiz atzina, ka pieļāvis lielu kļūdu, ko nožēlo. "Nekad nevajag palīdzēt cilvēkiem, muļķīgi palīdzēt, saproti," teica Kāposts.
KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka kāds bijušais Saeimas deputāts pieņēmis no starpnieka 5000 eiro lielu kukuli, kuru solījis nodot par apžēlošanas lūgumu izskatīšanu atbildīgai amatpersonai, lai notiesātais tiktu atbrīvots no soda izciešanas. Tautas kalps gan kukuli nevienam nav nodevis un to piesavinājies.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta ir vakar saņemta Sevišķu svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā un tagad desmit dienu laikā prokuratūra izlems, vai aizdomās turētajai personai uzrādīs apsūdzību.
Vienīgā institūcija, kas valstī izskata apžēlošanas lūgumus, ir Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Apžēlošanas dienests.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš 26. maijā nosūtījis Ģenerālprokuratūrai šīs lietas materiālus, gan neatklāj, kurai amatpersonai tieši kukulis bijis domāts. Tāpat oficiāli netiek atklāts bijušā parlamenta deputāta vārds.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1960. gadā dzimušais Kāposts pirms iesaistīšanās politikā nodarbojās ar zemkopību, bija zemnieku saimniecības īpašnieks Cēsu novadā. 1998. gadā viņš kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Četrus gadus vēlāk viņš jau no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta tika ievēlēts 8. Saeimā. Tajā viņš darbojās Juridiskajā komisijā un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijā.
2004. gadā iecelts par Eiroparlamenta deputātu. 2006. gadā Kāposts kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada novembrī Saeima apstiprināja viņam deputāta mandātu uz laiku, kamēr Mārtiņš Roze pildīs zemkopības ministra pienākumus.
Kāposts kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās, taču arī netika ievēlēts.
Kā liecina firmas.lv datubāze, Andis Kāposts saimnieko Cēsu novada Vaives pagasta zemnieku saimniecībā Kundziņi. Saimniecība pērn piedzīvojusi apgrozījuma kritumu par 6%. Tās apgrozījums 2013. gadā bija 211 785 eiro, bet 2012. gadā - 226 326 eiro. Kundziņi pērn strādāja ar 36 930 eiro peļņu. Saimniecībā nodarbināti deviņi cilvēki.
Uzņēmuma gada pārskatā par 2013. gadu norādīts, ka Kundziņiem ir ilgtermiņa kredīts 86 180 latu apmērā.