Viņš uzsvēra, ka Satversmē teiktais saskan ar reālo dzīvi un valsts pastāvēšanas pamatnoteikumi tajā ir noteikti. Savukārt citās valstīs, kur pamatlikums ir uzrakstīts gari un sarežģīti, tajā bieži nākas veikt grozījumus.
Kā ziņots, pašlaik skatīšanā parlamentā ir iesniegti grozījumi konstitūcijā attiecībā uz vairākām jomām. Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus Latvijas Satversmes 73.pantā, kas paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.
Parlamentā pašlaik tiek skatīti arī grozījumi, kas paredz atbildīgāku fiskālo politiku un nākotnē varētu ierobežot nesaprātīgu rīcību ar valsts finansēm.
Šie grozījumi paredz taupības budžeta veidošanu un nosaka, ka Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu saskaņā ar vairāku gadu budžeta plānu. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Izskatīšanai Saeimas komisijās ir nodoti arī Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.