Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pārrunāja tiesas darba aktualitātes un tās lomu valsts varas atzaru līdzsvara nodrošināšanā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ST īstenotā konstitucionālā kontrole nodrošina, lai valsts vara Latvijā tiktu īstenota saskaņā ar demokrātiskas tiesiskas valsts principiem un lai starp valsts un indivīda interesēm tiktu saglabāts taisnīgs līdzsvars. Pēc viņa teiktā, šādā veidā tiek stiprināta Latvijas demokrātijas drošība, kas ir neatņemama valsts drošības daļa.
Kucina atzīmēja, ka ST pieņemtie spriedumi apliecina, ka ir jārisina daudz sabiedrībā aktuālu jautājumu, lai nodrošinātu efektīvu pamattiesību aizsardzību. Viņa akcentēja, ka tiesiskā noteiktība un paļāvība uz ST ir demokrātiskas sabiedrības drošības pamats, kas sniedz stabilitāti gan iedzīvotājiem, gan valstij kopumā.
Sarunā akcentēts, ka 23. oktobrī izsludināts likums par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu. Pēc tā stāšanās spēkā ST varēs lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) sniegt konsultatīvu atzinumu par cilvēktiesību interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Puses bija vienisprātis, ka šī ratifikācija stiprinās Latvijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas dialogu pamattiesību aizsardzības jomā.
Valsts prezidents un ST priekšsēdētāja pārrunāja arī tiesas starptautisko sadarbību, tostarp atbalstu Ukrainai tiesiskuma stiprināšanā.
Jau rakstīts, ka oktobra sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz Latvijas pievienošanos Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam.
Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka Latvijas pievienošanās šim protokolam radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālajās tiesvedībās, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu ECT par konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju vai piemērošanu.
ĀM atzīmē, ka, lai gan ECT konsultatīvā atzinuma sniegšanā izdarītie secinājumi nav valstij juridiski saistoši, tie dod ieskatu un vadlīnijas konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijai un piemērošanai, kā arī ļauj prognozēt līdzīgu gadījumu risināšanu jau iespējama strīda gadījumā.
ĀM akcentē, ka arī protokola paskaidrojošajā rakstā uzsvērts, ka dialogu no dalībvalsts puses veido tās augstākā līmeņa tiesa ar parasto kompetenci vai konstitucionālā tiesa. Vienlaikus protokols pieļauj izvirzīto tiesu sarakstu mainīt, paplašinot vai sašaurinot to tiesu loku, kam ir tiesības lūgt konsultatīvo atzinumu, ja valsts ieskatā šādas izmaiņas ir nepieciešamas.
(Pievienots ST priekšsēdētājas Irēnas Kucinas komentārs 4. rindkopā.)