"Ja runā no juristu viedokļa, man liekas, ka tieši pēc prezidenta rīkojuma Nr.2 redzamākie valsts konstitucionālo tiesību speciālisti juristu vārdā jau bija izteikuši visas iespējamās versijas. Teorētiski šo rīkojumu ir iespējams apstrīdēt tikai Satversmes tiesā, un arī saskaņā ar Satversmes tiesas likumu to var apstrīdēt, vai nu Valsts prezidents, vai Saeima, vai 20 Saeimas deputāti, vai Ministru kabinets. Indivīdam šādas tiesības nav. Teorētiski, šāds dokuments var nonākt uz mūsu [Satversmes tiesas] galda, bet sakarā ar to, ka prezidenta rīkojums ir politisks akts un Satversme neprasa nekādu argumentāciju. Šī argumentācija, drīzāk, ir vajadzīga, lai tauta balsojot zinātu, kāpēc tas ir darīts, tad mums var būt šis jautājums tikai no procesuālās puses," LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Kūtris.
Viņš gan norādīja, ka nevienas tiesas lēmums iepriekš nav prognozējams, bet viņš šobrīd neredzot pārkāpumus, tāpēc nedomā, ka lēmums būtu atceļams. "Es izdomāt nevar, bet cilvēkiem ir dota iespēja fantazēt," viņš teica.
Jau vēstīts, ka Tautas partijas (TP) biedrs Voldemārs Burģis Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, kurā lūdz atcelt lēmumu par Saeimas atlaišanas referenduma izsludināšanu. Tiesas pārstāve Gundega Bukaņina pastāstīja, ka Burģis iesniedzis pieteikumu par Centrālas vēlēšanu komisijas 30.maija lēmuma par tautas nobalsošanas izsludināšanu atcelšanu. Viņš lūdz tiesu atcelt šo lēmumu un apturēt lēmuma darbību.
Pieteikums saņemts ceturtdien, un tagad tiesai septiņu dienu laikā jāizlemj par lietas tālāku virzību. Iespējamie varianti ir šādi ‒ lietas ierosināšana, atteikšanās lietu ierosināt vai pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai. Ja lieta tiks ierosināta, pagaidām nav zināms, vai to izskatītu paātrinātā procesā vai parastā kārtībā, kas noteikti būtu daudz ilgāk. Par to tiesa tad lemtu, norādīja Bukaņina.
Burģis pieteikumā min: "Tā kā Saeimas atlaišanu rosinājušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras beidzas 07.jūlijā, bet tautas nobalsošana noteikta 23.jūlijā, manas pilsoņa tiesības sagaidīt Satversmē garantēto tautas nobalsošanas rezultātu, kad prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku, ir pārkāptas."
"Tādējādi tautas nobalsošana, kurā nekādā (pat teorētiskā) veidā nav iespējams realizēt tās Satversmē noteikto priekšmetu, uzskatāma par prettiesisku. Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiskā republika. Demokrātiskā valstī nav iedomājams, ka vēlēšanu komisija par nodokļu maksātāju naudu aicinātu nodokļu maksātājus piedalīties tautas nobalsošanā, kurā pat teorētiski nebūtu iespējams sagaidīt valsts konstitūcijā paredzētās sekas," teikts Burģa pieteikumā.
Satversme tautas nobalsošanai paredz konkrētu un nepārprotamu rezultātu, bet, ja šāds rezultāts nav iespējams, nav iespējama arī leģitīma tautas nobalsošana, uzskata pieteicējs.