Eksāmenu nozīme
Viens no VK pārmetumiem, vērtējot ārstniecības personu sertifikācijas procesu, bija par sertifikācijas eksāmeniem jaunajiem speciālistiem, kuri tikko ieguvuši kvalifikāciju. Revidentu ieskatā pirmreizējas sertifikācijas procedūra ārstniecības personām, kuras vēlas iegūt sertifikātu noteiktā specialitātē uzreiz pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, ir formāla un radot nevajadzīgu slogu, jo iegūtā teorētiskā un praktiskā izglītība un pieredze gan izglītības studiju noslēguma pārbaudījuma brīdī, gan sertifikācijas eksāmena brīdī neatšķiras, tomēr jaunajiem speciālistiem ir jākārto divi eksāmeni.
LĀB Dienai gan uzsver, ka sertifikācijas eksāmena kārtošana ir būtiska sertifikācijas un resertifikācijas sistēmas sastāvdaļa. "Līdzšinējā pieredze rāda, ka abu universitāšu realizētajās izglītības programmās pamatā tiek sagatavoti labi speciālisti, tomēr ir bijuši arī atsevišķi gadījumi, ka persona nokārto rezidentūras beigu eksāmenu augstskolā, bet sertifikācijas eksāmenu nenokārto. Piemēram, topošais speciālists var nokārtot eksāmenu augstskolā ar atzīmi 6 (no 10) un saņemt rezidentūras diplomu, savukārt, lai par nokārtotu atzītu sertifikācijas eksāmena teorētisko daļu, ir jābūt pareizi atbildētiem vismaz 75% jautājumu no teorētisko zināšanu pārbaudes," skaidro biedrībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
sertificējošo organizāciju bizness
Aizsajūsmasaizrāvāselpa