Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lai gribētos atgriezties un palikt

"Mammu, tagad es saprotu, kāpēc tev ir svarīgi, lai runāju latviski," kādā no vasaras nometnēm Latvijā reiz atzinies pusaudzis ar latviskām, bet citā zemē nostiprinātām saknēm. Vai arī: "No cik gadiem iespējams kļūt par Latvijas Valsts prezidentu?" Atbildi uz tik zīmīgu jautājumu savās viedierīcēs meklējuši jaunieši no Austrālijas un Amerikas pēc iepriekšējā dienā nometnes ietvaros notikušās vizītes pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Šos jaunos cilvēkus vieno Latvija un latviešu valoda, kā arī viņi ir piedalījušies kādā no Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm paredzētajās vasaras nometnēs, kas notiek Latvijā. Sirsnīgi, emocionāli spilgti, latviski – tā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm pasākumus, kas Latvijā noris jau vairāk kā piecus gadus, raksturo Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete.

Piederīgi un gaidīti

Šogad SIF izsludinātajā bērnu nometņu programmas projektu konkursā, kuras mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti, bija pieteikušās 25 organizācijas – atbilstoši konkursa nolikumam, pieteikumu varēja iesniegt Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kam ir pietiekama pieredze nometņu rīkošanā bērniem un jauniešiem. Taču šīs nav vienīgās iespējas ārvalstīs dzīvojošās un strādājošās latviešu diasporas pārstāvjiem, reemigrējušiem tautiešiem un tiem, kuri tikai plāno atgriezties Latvijā.

Ar Latvijas diasporas atbalsta jautājumiem SIF strādā jau kopš 2014. gada. SIF īstenoto programmu mērķis ir stiprināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu piederības sajūtu savai zemei, it īpaši veicinot jaunās paaudzes interesi, izpratni un vēlmi te kādreiz atgriezties un arī pieaugušajiem nezaudēt saikni ar Latviju un izkopt latvietību, neraugoties uz to, kurā valstī pašlaik mīt.

"Valstij šie cilvēki ir svarīgi, viņi tai ir piederīgi un ir gaidīti," uzsver Linda Mežviete.

Viņa stāsta, ka pašlaik aktuālās SIF īstenotās uz diasporu vērstās programmas veidojušās no tām, kam sākotnēji bija cits akcents. "Tā attīstījās arī Latvijas un diasporas bērnu kopējo nometņu programma, kas pašlaik ir viena no populārākajām un emocionāli piesātinātākajām – 2012. gadā līdzīga programma bija paredzēta Latvijas jauniešu – latviešu un cittautiešu - integrēšanai un sadraudzības veidošanai. Vienā no tādām nometnēm tolaik piedalījās Īrijas jaunieši ar latviskām saknēm. Nometnes pasākumi izvērsās jauki un veiksmīgi, tā arī radās ideja organizēt īpašas nometnes Latvijas un diasporas bērniem," nometņu programmas pirmsākumus atceras Mežviete.

Kopš 2013. gada Latvijā un ārpus Latvijas mītošo bērnu un jauniešu kopīgās nometnes tiek organizētas katru gadu laika posmā no maija līdz septembrim, tās notiek Latvijā. Nometņu rīkošanai atklāta konkursa kārtībā var pieteikties Latvijas biedrības vai nodibinājumi ar vismaz divu gadu pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem, piemēram, nometņu, neformālās izglītības pasākumu, kultūras, sporta vai atpūtas u.c. pasākumu rīkošanā, kā arī ar iepriekšēju pieredzi projektu īstenošanā. Projekta iesniegšanas brīdī ir jābūt zināmai personai, kura vadīs nometni un kurai ir derīga Valsts Izglītības satura centra izsniegta Nometņu vadītāja apliecība. Apliecībai jābūt derīgai vismaz līdz nometnes norises beigām. Jāpiebilst, ka vienam projektam pieejamais maksimālais programmas finansējums ir līdz 13 tūkstoši eiro. Šis vienam projektam pieejamā finansējuma apjoms pēdējo piecu gadu laikā nav mainījies, tāpat kā kopējais programmas finansējums.

Gadu gaitā pretendentu aktivitāte, lai pieteiktos dalībai konkursā, bijusi svārstīga. Piemēram, 2013. gadā tika iesniegti 15 projekti, Latvijas Prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gadā – 30 projekti, savukārt pērn - 20 projekti. Katru gadu SIF atbalstītajās nometnēs piedalās kopumā ap 400 bērnu, no kuriem vidēji puse ir diasporas bērni, puse Latvijā mītošie bērni.
 

Motivē runāt latviski

Aizvadītajā vasarā SIF finansiāli atbalstījis 11 nometņu projektus, kā rezultātā tika organizētas tik pat daudz vasaras diennakts nometnes ar norises ilgumu no sešām līdz 11 dienām, bet visvairāk – nedēļas garumā.

"Raksturīgi, ka ar katru gadu palielinās to projektu īstenotāju skaits, kuri izvēlējušies septiņu dienu garu nometnes. Tas liek secināt, ka šis ir optimālais laika periods, lai nometnē iegūtais, iemācītais un redzētais paliktu dalībnieku pozitīvā atmiņā un nometne nešķistu ne par īsu, ne par garu," norāda Mežviete.

Uz nometnēm parasti tiek aicināti bērni un jaunieši no sešu līdz 18 gadu vecumam – pēc principa, ka diasporas un Latvijas dalībnieku skaitam jābūt aptuveni līdzīgam.

Lai veicinātu latviešu valodas lietošanu savstarpējā saziņā, nometņu dalībnieki tiek aicināti no iespējami dažādām valstīm. Tas tāpēc, lai neveidotos vienā vai otrā valodā runājošo pārsvars, un vienīgā starpvaloda būtu latviešu, skaidro Mežviete.

Kā no bērnu un vecāku atsauksmēm secinājuši SIF pārstāvji, šāda veida nometnes sniedz lielāku motivāciju runāt latviski arī mājās – jaunajā mītnes zemē. Turklāt nometnēs piedalās bērni ar ļoti dažādu latviešu valodas prasmes līmeni, tādēļ ir svarīgi, ka nometņu aktivitātēs ir iekļauta arī latviešu valodas mācīšana neformālā veidā.

"Laikā gaitā izvērtējot nometnes, runājot ar projektu īstenotājiem, bērniem un viņu vecākiem, izkristalizējušās svarīgākās lietas, proti, saturiski šajās nometnēs aktivitātēm primāri jābūt vērstām uz Latvijas vēstures, kultūras, un latviešu valodas mācīšanu. Tās ir specifiskas, patriotismu veicinošas aktivitātes, taču mēs nenosakām formātu – tas ir pašu nometņu organizatoru kompetencē," stāsta Mežviete. Papildus tiek rīkotas arī sportiskas, ar dabas izziņu vai muzicēšanu saistītas aktivitātes. Piemēram, šogad viena no nometnēm būs saistīta ar kokles spēli, citā "galvenais instruments" būs ota. Nometnes norises vietas pārsvarā ir skolu telpas, skolu internāti, atpūtas bāzes, atsevišķos gadījumos arī viesu nami vai pat pilis. Arī ģeogrāfiski vietas izvēle ir pašu organizatoru ziņā.

"Vērtēšanas komisijā raugāmies, vai tiek pārklāta visa Latvijas teritorija, tomēr nevaram mākslīgi koriģēt ģeogrāfisko vietu, ja vienā reģionā ir daudz kvalitatīvu projektu, bet citā to pietrūkst. Tendence gan liecina, ka biežāk nometnes tiek rīkotas Vidzemē, iespējams, tās gleznainās ainavas dēļ," skaidro Mežviete. Viņa turpina: "Gadu gaitā ir arī nostabilizējušies jau vairāki projektu īstenotāji, kuru projektu iesniegumi regulāri tiek apstiprināti un kuriem katru gadu ir izdevies kvalitatīvi realizēt nometnes, uzkrājot arvien lielāku pieredzi, pilnveidojot nometnes saturu un attīstot metodes mērķa sasniegšanai. Tas ļauj atkārtoti veiksmīgi piedalīties nākamajos šīs programmas izsludinātajos konkursos. Piemēram, Tradicionālās kultūras biedrība Mantojums, Daugavpils lietišķo sieviešu klubs Olivia, biedrība Attīstības un inovāciju mācību centrs, Gulbenes Biedrība Dēms un citas. Šogad nometni organizēs arī Īrijas Latviešu nacionālā padome, kas darbojas Īrijā, bet organizāciju reģistrējusi Latvijā."

Bērnu nometņu programma gūst aizvien lielāku popularitāti, secinājuši SIF. Piemēram, pērn vasaras nometnēs kopā piedalījušies 377 bērni vecumā no pieciem līdz 17 gadiem, tai skaitā 192 diasporas bērni no 27 valstīm, arī tādām kā Vjetnama, Turcija, Malta, Lietuva, Austrālija, Apvienotie Arābu emirāti, Gruzija, Jaunzēlande, Krievija, Luksemburga un arīdzan jaunieši no Lietuvas un Igaunijas. Informācija par programmas aktivitātēm izplatās jau arvien plašākā ģeogrāfiskā apjomā gan ar pašu dalībnieku pozitīvās pieredzes, gan diasporas aktivitāšu palīdzību.

Savukārt, runājot par Latviju, skaitliski visplašāk pārstāvēti bija Rīgas, Kurzemes un Latgales reģioni, mazliet mazāks skaits bērnu piedalījās no Vidzemes un Zemgales reģioniem. Nometnēs piedalījās 218 meitenes un 159 zēni. Jāpiebilst, ka lielākais dalībnieku skaits vienā nometnē bija 56 bērni un to organizēja nodibinājums Zinātnes un inovāciju parks, kas rīkos vasaras nometni arī šogad. Vairāk informācijas, kā arī kontaktinformācija par šīs vasaras bērnu nometnēm atrodama SIF mājas lapā sadaļā Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm. Turpat pieejami arī plānoto nometņu apraksti. Pieteikties dalībai vasaras nometnēs var arī caur latviešu biedrībām citās valstīs, interešu grupām sociālajos tīklos.
 

Palīdzēs mācīties valodu

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad SIF realizē Latvijas valsts budžeta finansētu programmu Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam.

Šīs programmas mērķis ir saglabāt no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju saikni ar Latviju, stiprināt viņu nacionālo identitāti, veicināt diasporas pašorganizēšanos, kā arī pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Kā norāda Mežviete, programmas ietvaros tiks atbalstīti diasporas organizāciju darbības spēju stiprināšanas pasākumi, piemēram, administratīvais atbalsts pamatdarbības nodrošināšanai, pasākumi, kas vērsti uz jaunu biedru piesaisti. Īpašu atbalstu saņems diasporas jauniešu organizācijas, pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību. "Tai skaitā pasākumi, saistīti ar Latvijas pilsonisko sabiedrību, uzņēmējdarbības vidi, valsts pārvaldi, kā arī informatīvi un izglītojoši pasākumi par diasporai svarīgiem jautājumiem, diasporas organizāciju komunikāciju platformu atbalsts un citi pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību un stiprina diasporas saikni ar Latviju," piebilst Mežviete. "Arī šīs programmas uzsvari gadu gaitā ir mainījušies – ja 2015. gadā pārsvarā tika apstiprināti dažādi uz kultūras pasākumiem un svētku svinēšanu, kā arī latviešu valodas apguvi vērsti projekti, tad kopš 2018. gada programmas fokuss ir vērsts uz pilsonisko līdzdalību un latviešu organizāciju stiprināšanu. Tas tādēļ, ka kultūras pasākumiem valsts atbalstu sniedz arī citas iestādes, piemēram Ārlietu ministrija un Kultūras ministrija, savukārt Latviešu valodas aģentūra nodrošina atbalstu latviešu valodas mācīšanai diasporā," viņa skaidro.

Šogad ir apstiprināti 17 projekti, ko īstenos ārvalstīs reģistrētas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv Latvijas diasporu vai Latvijā reģistrētas biedrības (nodibinājumi), kas pārstāv Latvijas diasporas ārvalstīs intereses. "Šo organizāciju primārais darbības mērķis ir pārstāvēt Latvijas diasporas intereses," paskaidro Mežviete.

Šogad Valdības rīcības plāna ietvaros SIF īstenos vēl kādu nozīmīgu programmu, kas saistīta ar latviešu valodas apguves iespējām reemigrējušām personām. "Šī gan nav gluži jauna programma, tā tika īstenota 2014.-2016. gada periodā, kad tā bija iekļauta kopējā latviešu valodas apguves programmā kā viena no atbalsta jomām. Ir skaidrs, ka situācija kopš 2014. gada ir mainījusies un pašlaik reemigrācijas kustība notiek daudz aktīvāk. Latviešu valodas apguve vai zināšanu līmeņa uzlabošana, stiprināšana ir lielākā problēma reemigrējušiem bērniem, papildus apmācības viņiem ir ļoti nepieciešamas. Šī programma būs labs papildus atbalsts," uzskata Mežviete.

Pašlaik noris darbs pie konkursa nolikuma izstrādes, definējot prasības projektu iesniedzējiem, un to paredzēts izsludināt vasarā, lai jau rudenī varētu uzsākt apmācības.

"Konkursā varēs pieteikties izglītības iestādes neatkarīgi no to juridiskā statusa – gan komerciālās mācību iestādes, gan skolas un universitātes, kas var nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apmācību attiecīgajai mērķa grupai. Plānojam izmantot mūsdienīgus apmācību organizēšanas risinājumus, lai nodrošinot iespēju apmācībās piedalīties arī attālināti. Tādējādi tiktu nodrošināta latviešu valodas apmācība arī tiem cilvēkiem, kuri tikai gatavojas atgriezties Latvijā, kā arī tiem, kuriem nokļūšana līdz kursu norises vietai ir apgrūtināta. To iespējams panākt ar mūsdienīgiem tiešsaistes līdzekļiem un metodēm. Jau tagad Latvijā ir skolas, kas praktizē tālmācības metodes. Tas ir viens no veidiem kā nodrošināt arī potenciālo reemigrantu sagatavošanu, lai cilvēki atgrieztos atpakaļ Latvijā ar pietiekamām latviešu valodas prasmēm, lai vieglāk iekļautos Latvijas darba tirgū vai izglītības sistēmā. Programmas ietvaros nodrošinātās latviešu valodas apmācības būs pieejamas ikvienam, neatkarīgi no vecuma," uzsver Mežviete.




Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Lai gribētos atgriezties un palikt saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.

 

Top komentāri

Anna
A
Gribētos, lai informācija par apstiprināto (=valsts/nodokļu maksātāju naudu saņēmušo) nometņu projektiem būtu mūsdienīgā formā un labāk sasniegtu mērķauditoriju. Iepriekš SIF mājaslapā tika publicēts saraksts ar aptiprinātajiem projektiem un tālruņa numurs, bet bez plašākas informācijas - kāda vecuma bērniem nometne domāta, nometnes programma, atlikušo brīvo vietu skaits utt. Jūs tiešām domājat, ka vecāki ārpus Latvijas (īpaši ārpus Eiropas) zvanīs uz visām 12+ nometnēm, lai noskaidrotu, kurā nometnē vēl ir vieta un kura ir piemērota viņu bērniem? Vai tiešām mūsdienās ir tik grūti uztaisīt bezmaksas lapu draugiem.lv vai facebook, nometnes.gov.lv vai uzreiz pievienot apstiprināto projektu sarakstam? Šogad pirmo gadu (nedēļu pēc rezultātu publicēšanas) ir pievienots nometņu kopsavilkums, bet kur ir rīkotāju kontaktinformācija? Kā vecāki var pieteikt savus bērnus?
pelikāns Jusis
p
Pat pašas intervējamās personas teiktais lielā mērā apliecina, ka viņa lieliski saprot savas nodarbes bezjēdzīgumu. Bet nauda ir iedalīta, kaut kā ir jāatskaitās. Iemesli, kādēļ aizbrauca un turpina aizbraukt, nav novērsti, nav pat mēģināts to darīt un vai maz iespējams te vēl kaut ko darīt. Latvija ir bezcerīgi atpalikusi no Eiropas un nu jau pat no kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas. Robežas ir vaļā. Viss! Vai ir jēga miljardo reizi pieminēt bezjēdzīgo, viscaur korumpēto varu? Jā, viņa tāda ir, bet vai ir kādas sabiedrības aktivitātes lai to izbeigtu? Nav! Balsojam kājām! Lai jau fondiņš darbojas, pašiem neliels labums un tā jau nav, ka viņi galīgi neko neizdara.
gaidiet ar maisu
g
Kamēr nebūs adekvātu algu, aģitācija par atgriešanos ir tukša ļurkšķēšana.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 2039

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas