Tas ir viens no Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta secinājumiem no skolēnu apmācībām par reproduktīvo un seksuālo veselību. Ar Veselības ministrijas (VM) atbalstu Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts visā Latvijā dodas uz vidusskolām un profesionāli tehniskajām vidusskolām, lai stāstītu par veselīgu dzīves veidu, īpašu uzmanību pievēršot tieši apmācībai par reproduktīvo un seksuālo veselību, kontracepciju, grūtniecību.
«Efektīvākais veids, kā jauniešiem par to stāstīt, ir vienaudžu izglītība, jo šajā vecumā jaunieši ļoti uzticas un ņem vērā tieši vienaudžu stāstīto,» secina veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa norāda, ka veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta trūkums vidusskolās un profesionālajās skolās situāciju ir pasliktinājis un jauniešu zināšanas šajos jautājumos ir ļoti niecīgas. Vidusskolās vēl ir izvēles iespējas mācīties veselības mācību, bet profesionālajās skolās tādu nav. «Profesionālajās skolās turklāt jaunieši lielāko laiku pavada ārpus savas ģimenes, un viņu izpratne par veselību veidojas skolā,» saka I. Circene. Šo robu valsts steidz aizpildīt, organizējot apmācības vismaz projektu veidā. Ministre teic: nekādā veidā mēs neesam atkāpušies no idejas ieviest veselības mācību kā obligātu priekšmetu, un, ja kāds runā par ģimenes vai dzīvesziņas mācību, arī šie jautājumi ir būtiski, taču «mums skolās jau ir reliģijas mācība vairākus gadus, kur šos jautājumus var apskatīt no reliģisko organizāciju skatpunkta».
Jaunieši no Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta šogad apmācījuši jau vairāk nekā tūkstoti skolēnu visā Latvijā. Ir izveidotas arī krāsainas Jaunieša piezīmes par seksualitāti un kontracepciju, kurās sadarbībā ar ginekologiem un sabiedrības veselības speciālistiem pārrunāta informācija par seksualitāti, drošu un nedrošu seksu, kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām. Apmācībās atklājies, ka jauniešiem ir zināšanas par seksuālajām attiecībām, grūtniecības iestāšanos un kontracepcijas lietošanu, taču tās ir vispārīgas – tādā līmenī, ka «jā, grūtniecība var iestāties».
Plašākas zināšanas jaunieši iegūst no ikdienas sarunām vai interneta čatos, tāpēc nav brīnums, ka parādās arī tādi izsargāšanās veidi kā iepirkumu maisiņu izmantošana. Jaunieši pēc apmācībām norādījuši, ka vēlētos saņemt daudz plašākas zināšanas par seksuāli transmisīvajām slimībām, plašāk pārrunāt tēmas par abortiem, kontracepcijas ietekmi uz veselību, piemēram, vai tas var atstāt ietekmi uz bērna ieņemšanu nākotnē. «Diemžēl visu šādās stundās nav iespējams izrunāt, tas apliecina to, ka jaunieši vēlas mācīties, taču diemžēl tas skolās netiek piedāvāts,» saka vienaudžu izglītotāja Mariona Baltkalne. Vienaudžu izglītotāji arī secinājuši, ka nebūtu jēgas no tāda mācību priekšmeta, kas tikai tīri teorētiski apskatītu jautājumus, bet skolēni nesaņemtu to, ko visvairāk vēlas zināt. Ļoti daudz kas atkarīgs no skolotāja – vai viņš par šīm tēmām var bez kautrēšanās runāt.
«Jaunieši ir ļoti dažādi, un mans uzdevums ir pastāstīt par visu, nesakot – tas ir labi vai tas ir slikti,» Neatkarīgajai stāsta M. Baltkalne, «ja jaunieši vēlas stāties seksuālajās attiecībās, tad nav jēgas teikt, ka to nevajadzētu darīt, mans uzdevums ir pastāstīt par riskiem, par to, ka šo attiecību rezultātā var iestāties grūtniecība, lai jaunieši visu to apdomātu. Tā tomēr ir katra paša darīšana, vai, visu to zinot, viņi izvēlas šīs attiecības, bet mēs nevaram teikt: nē, nedariet to, ja realitāte ir cita.» Stāstot par kontracepciju, izglītotāji arī norāda, ka viena no izsargāšanās metodēm ir atturēšanās no dzimumdzīves. Ja tas jaunietim neder vai viņam jau ir dzimumattiecības, izglītotāju uzdevums ir izstāstīt par to, kas jāņem vērā, lai nesaslimtu ar seksuāli transmisīvajām slimībām un izsargātos no nevēlamas grūtniecības.
M.Baltkalne sarunās ar jauniešiem novērojusi, ka zēnu vidū ir ļoti izplatīts viedoklis – stereotips, ka visas lietas, kuras saistītas ar grūtniecību, ir meiteņu jautājums. Zēni saka: kāpēc jūs man to visu stāstāt? Ejiet pie meitenēm, viņas taču var palikt stāvoklī! «Tas nereti nāk no ģimenes, kurā ir pieredze, ka par bērniem rūpējas tikai sieviete, ka tā nav vīriešu darīšana, līdz ar to arī zēni jau no pusaudžu vecuma nedomā, ka arī viņu atbildība ir tas, kas notiek divu dzimumu attiecībās. Strādājot ar pusaudžiem, redzam, cik sabiedrībā šie stereotipi ir plaši izplatīti. Ja no bērna ieņemšanas brīža zēni domā, ka tā ir sieviešu atbildība, tālāk viņi uzskata, ka arī bērna nākšana pasaulē un audzināšana ir tikai sieviešu atbildība,» novērojumos dalās M. Baltkalne. Vēl viņa uzsver, ka «traģiska ir situācija ar to, ko pusaudži zina par savu ķermeni».
Jaunākais pētījums, kas Latvijā veikts par reproduktīvo veselību (2011. gadā, Papardes zieds), apliecina: lai gan pēdējos gados jauniešiem ir vairāk pieejama informācija par seksuālo veselību, tā nav pietiekami kompetenta vai arī neatbilst jauniešu gaidām. Avoti sniedz informāciju par seksuālām attiecībām, bet nepastāsta par sekām. Tajā pašā laikā dati apliecina, ka jaunu cilvēku vidū pieaug saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Pētījums atklāja, ka 15–19 gadus veci jaunieši kā ērtāko veidu, kā saņemt informāciju par seksuālo dzīvi un kontracepciju, norāda uz bezpersoniskiem informācijas kanāliem – internetu (57 procenti meiteņu un 66 procenti zēnu) un speciāliem bukletiem (41 procents meiteņu un 29 procenti zēnu). Tomēr arī formālajai izglītībai jaunieši atvēl vietu, turklāt tai uzticas – 30,5 procenti puišu un 28,2 procenti meiteņu vēlētos iegūt informāciju par kontracepcijas līdzekļiem un metodēm tieši skolā.
x