Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Latvijā laulību ilgums pieaug

Vidēji ap 13 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pēdējos gados ik gadu atzīst par vajadzīgu savas attiecības nostiprināt arī juridiski – noslēdzot laulību. Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta vecākā metodikas eksperte Sigita Šulca stāsta, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, uz 1000 iedzīvotājiem kopš 2014. gada tiek noslēgts aptuveni vienāds daudzums laulību.

Laulāto vidējais vecums palielinās

Statistikas pārvaldes eksperte norāda, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vidējais pirmajā laulībā stāšanās vecums bija mazliet virs 20 gadiem, bet mūsdienās tas ir 30 un vairāk gadu. "Vidējo vecumu aprēķina, ņemot vērā vecumu, stājoties gan pirmajā laulībā, gan atkārtoti laulājoties. Pārī vīrieši parasti ir vecāki, bet sievietes jaunākas, piemēram, visbiežāk vīrieši stājas pirmajā laulībā 27, 28 gadu vecumā. Vidēji vīrietis ir 2,5 gadus vecāks nekā sieviete," skaidro Šulca. Šajā vecuma grupā laulībā stājas puse no visiem, kas precas konkrētajā gadā. Cilvēki ap 40 gadu vecumu pirmoreiz precas tikai 20% gadījumu, bet ap 50 gadiem – 10% no visām noslēgtajām laulībām. 

Pieņemts uzskatīt, ka laulības ir romantisks mīlestības apliecinājums starp diviem cilvēkiem, kuri gatavi nosvinēt kopā ar tuvākajiem cilvēkiem, taču statistikas dati rāda, ka latvieši ir visai racionāli un atsevišķos gadījumos precas arī praktisku apsvērumu dēļ. "Interesanti, ka pēc tam, kad 2016. gadā tika pieņemti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kas nosaka, ka no 2019. gada tiek ieviests pabalsts mirušā pensionāra pārdzīvojušajam laulātajam 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas, ko atraitnis var saņemt veselu gadu, pieauga senioru laulību skaits. Ja parasti vecuma grupā pēc 60 gadiem oficiāli savas attiecības reģistrē tikai aptuveni 4% no visiem, kuri stājas laulībā attiecīgajā gadā, tad 2018. gadā šis senioru noslēgto laulību skaits pieauga līdz 7%," stāsta Šulca.

32% no tiem, kas stājas laulībā, dara to atkārtoti. Kaut arī šķiet, ka aizvien vairāk ir etniski jaukto pāru un latvieši biežāk stājas laulībā ar ārzemniekiem, statistika šajā ziņā ir stabila – aptuveni 82% gadījumu latviete apprecas ar latvieti.

86% laulību tiek noslēgtas dzimtsarakstu nodaļā, bet tikai 14% – baznīcā.

"Ja cilvēki pārceļas uz dzīvi ārzemēs un savu laulības reģistrē tur, mēs to neuzzinām un statistikas datos nevaram viņus iekļaut, jo likums neliek viņiem mums to paziņot, neskatoties uz to, ka šie cilvēki joprojām ir Latvijas pilsoņi," piebilst Šulca. Izņēmums ir gadījumi, kad ārzemēs dzīvojošie iedzīvotāji bērnu reģistrē arī Latvijā un norāda arī datus par laulības slēgšanu. 


Joprojām puse laulību tiek šķirta

Kaut arī precoties lielākā daļa, visticamāk, domā, ka atraduši dzīves partneri visam mūžam, laiks ievieš korekcijas un aptuveni puse noslēgto laulību tiek šķirtas. "Pēc šķirto laulību skaita uz 1000 iedzīvotājiem latvieši Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū ir pirmajā vietā. Diemžēl pusei šo šķirto ģimeņu ir nepilngadīgi bērni. 2011. gadā, kad stājās spēkā likums, kas atviegloja laulības šķiršanas procesu un to varēja paveikt pie notāra, būtiski palielinājās šķirto laulību skaits," stāsta CSP eksperte. 2016. gadā Centrālās statistikas pārvaldes demogrāfijas pētnieki prezentēja pētījumu par laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju (ģimenes stāvoklis, kopīgie bērni, migrācija, izglītība) izmaiņām pēdējos 15 gados, kā arī dažādu faktoru ietekmi uz laulību šķiršanu. Interesanti, ka viens no būtiskiem faktoriem, lai paliktu kopā ilgi un laimīgi, ir izglītības līmenis. No visiem laulātajiem pāriem 40,0% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21,4% – vīram augstāka izglītība. Pētījumā secināts, ka visvairāk joprojām precējušies ir pāri, kuros abiem laulātajiem ir vienāds izglītības līmenis. Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks "drauds" laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 48,6%). Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņa starpībai, palielinās iespēja izšķirties. Iespējamība, ka laulātie joprojām ir precējušies, lielāka pāriem ar augstāku izglītības līmeni. Personām ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam. 

Kopumā gan laulības ilgums pieaug. Vidējais ilgums sasniedz 14 gadu. Visbiežāk laulība tiek šķirta pēc 5–9 gadu kopdzīves. Interesants fakts – 2018. gadā ir 16 laulību, kuras gan noslēgtas, gan šķirtas tā paša gada laikā. Īsākā no tām ilgst tikai 54 dienas, abiem dzīvesbiedriem ir 62 gadi. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas