Noslēpumainā gaļa
Zinātniskā institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa atklāj - pārbaudi tam, cik daudz gaļas patiešām ir desās, cīsiņos un sardelēs, iespējams veikt tikai ārvalstu laboratorijās un šis pakalpojums maksā, sākot no simts latiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pārstāves skaidro, ka arī viņu laboratorijā nav iespējams noteikt, cik daudz gaļas ir gaļas izstrādājumos. Arī uzņēmuma Rīgas miesnieks laboratorijas vadītāja Laura Lemminga stāsta, ka pārbaudīts tiek, piemēram, olbaltumvielu, tauku un sāls daudzums saražotajos produktos, bet netiek pārbaudīts, vai produktā esošais gaļas daudzums atbilst receptūrā paredzētajam un uz produkta marķējuma norādītajam. «Diemžēl Latvijā nav vienotas metodikas, kā būtu jāaprēķina un jāuzrāda gaļas procents. Tas ļauj interpretēt šo jautājumu, piemēram, gaļas ielikums produktā vai gaļas procents gala produktā būs divi dažādi lielumi,» nianses skaidro Rīgas miesnieka mārketinga direktore Juliāna Juškeviča.
Nožēlu par to, ka «Latvijas likumdošanā diemžēl nav noteikts, piemēram, vienots standarts par vārīto desu sastāvu un ražošanas tehnoloģiju», pauž arī uzturzinātniece Marta Panke un uzsver, ka vienotas likumdošanas neesamība ir iemesls, kura dēļ «uzņēmumi izstrādājuši dažādas receptūras un standartus, tāpēc tik ļoti atšķiras pēc nosaukuma vienādu produktu marķējumā norādītās sastāvdaļas un uzturvērtība».
Te gan rodas pretruna, jo jau drīz skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas organizētājiem nāksies rūpīgi pētīt pārtikas produktu sastāvu, jo visdrīzāk 1. jūnijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka - skolās un bērnudārzos bērnu un pusaudžu uzturā varēs iekļaut tikai tādas desas, cīsiņus un sardeles, kuri saturēs vismaz 70% gaļas, ko šobrīd Latvijā pārbaudīt nevar.
Brīvprātības princips
Gaļas produktu ražotāji Latvijā uzsver, ka patlaban netiek prasīts uz iepakojuma norādīt tik precīzus datus, kā definēts gaidāmajos MK noteikumos par skolēnu un bērnudārza audzēkņu ēdināšanu. «Attiecībā uz produktu marķējumu pēc Latvijas likumdošanas prasībām uz produkta iepakojuma gaļas procentuālais daudzums šobrīd nav obligāti jānorāda. To norāda, ja ražotājs uzskata par nepieciešamu. Mūsu uzņēmums saviem produktiem uz iepakojuma nosauc visas sastāvdaļas,» uzsver J. Juškeviča.
2011. gada nogalē spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kas ļoti detalizēti definē uz pārtikas produkta iepakojuma norādāmos datus, arī gaļas daudzumu. Taču patlaban noteikts pārejas periods, kura laikā Latvijas uzņēmumi regulas prasības var ievērot brīvprātīgi. Visas regulā ietvertās prasības uzņēmumiem obligāti būs jāievēro, tikai sākot no 2016. gada.
Pārbauda kvalitāti
Pārtikas un veterinārais dienests 2011. un 2012. gadā (līdz 23. februārim) saņēmis 125 patērētāju sūdzības par gaļu un gaļas produktiem, informē dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga. «73 sūdzības bija par gaļas produktu kvalitāti, 35 - par derīguma termiņu neievērošanu, 12 - par temperatūras režīmu neievērošanu, 5 - par fizikālu piesārņojumu,» stāsta V. Grīnberga un turpina: «Pēc patērētāju sūdzību saņemšanas uzņēmumos veiktas pārbaudes, un 40 procentos gadījumu no tām patērētāju sniegtā informācija apstiprinājās. Pārbaudēs 41 uzņēmumā no apgrozības izņemti pārtikas produkti, kuri neatbilst kvalitātes un (vai) nekaitīguma prasībām vai kuriem nav nodrošināta izsekojamība (beidzies derīguma termiņš, nav pavaddokumentu, nezināma izcelsme, konstatētas bojāšanās pazīmes). Ir sastādīti arī 49 administratīvie protokoli.»
