Šobrīd priekšdarbi Kanādas vadītā bataljona uzņemšanai virzoties ļoti labi, turklāt janvāra beigās Otavā tikšoties visas bataljonā iesaistītās puses, lai pārrunātu dažādus ar bataljona uzņemšanu saistītus jautājumus.
"Spānija arī iesaistījusies šajā bataljona kaujas grupā ar ļoti lielu vienību - 300 cilvēkiem, līdz ar to bataljonā būs vairāk par 1000 karavīriem, proti, 1100 līdz 1200 karavīri," paziņoja Bergmanis.
Ārvalstu karavīru uzņemšanai šobrīd bruņoto spēku bāzēs, īpaši Ādažos, turpinoties aktīva infrastruktūras attīstīšana, piemēram, kazarmu būvniecība. Tāpat drīzumā Bergmanis iemūrēšot kapsulu objektam, kurā tiks izvietots bataljonam paredzētais autoparks.
"Šobrīd nav nekādu bažu, ka varētu kaut kas nenotikt. Šogad Ādažu bāzē būs liela, liela celtniecība," uzsvēra Bergmanis.
LETA jau vēstīja, ka 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Pēc Spānijas lēmuma iekļauties NATO kaujas grupā Latvijā šī grupa ir pilnībā noformēta. Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija.
Kanādai atturēšanas misija Eiropā, tostarp arī Latvijā, trīs gadu periodā izmaksās 348,6 miljonus Kanādas dolāru jeb aptuveni 245 miljonus eiro.
Kanādas spēki Latvijā sāks ierasties šī gada pavasarī.