Mūsu saruna notiek dienā, kad ir atlikts jautājums par nākamā Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu (30. septembrī). Atceroties, kā gāja arī ar Saeimas kandidātiem šim amatam, vai šīs Saeimas laikā ir parādījušies acīmredzami tiesas politizācijas riski?
No vienas puses šīs tiesas veidošanas mehānismā jau ir iebūvēts politisks elements. Tiesas sastāvu veido trīs demokrātiskās valsts varas atzari – likumdevējs, izpildvara un tiesu vara, no kuras gan nāk acīmredzami nepolitizēti tiesneši. Normālā demokrātiskā, tiesiskā valstī šāds princips nav nepareizs. Tieši otrādi – tam ir būtisks teorētiskais pamats. To ir atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa (EST), kurā ir diezgan daudz lietu saistībā ar Polijas tiesu varas problemātiku, kā arī citu valstu tiesu sistēmu lietas. EST vienā no nolēmumiem atzina – tas, ka, piemēram, Polijas konstitucionālajā iekārtā prezidentam ir tiesības nominēt tiesnešus, nav nepareizi. Maltas lietā bija runa par ministru prezidenta lomu tiesnešu nominācijā. Tādējādi šāda tiesnešu nominācijas procedūra acīmredzami ienesīs politisko elementu. Ja konstitucionālās tiesas tiesneša mandāts ir tikai 10 gadu, tad politikas ietekme pieaug vēl vairāk. Līdz ar to arī riski. No otras puses, EST nolēmumos gan Polijas, gan Rumānijas tiesu varas lietās ir norādījusi – pamatotas aizdomas, ka tiek ietekmēta tiesas neatkarība, var veidoties ne jau šī vien manis minētā faktora ietekmē, bet to veido vesela faktoru grupa, proti, vai ir citi tiesnešu atlases mehānismi, kas mazina aizdomas par vēlmi ietekmēt tiesas neatkarību. Ar likumā noteikto modeli kā tādu problēmu nav, bet, ja tas tiek ielikts konkrētā politiskajā un tiesiskajā kultūrā un ja ir vājība šajā kultūrā, tad problēmas var parādīties.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 6.oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!