Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Latvijas Banka samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,1% pretstatā iepriekš lēstajam pieaugumam 6,7% apmērā, bet Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2022.gadam nav mainīta, sagaidot, ka IKP augs par 5%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 0% līdz 0,2%, nākamajam gadam - no 0,2% līdz 1,4%, bet 2022.gadam - no 1,3% līdz 1,8%.

Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā Latvijā veidos 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kamēr iepriekš bezdarba līmenis šajā gadā tika lēsts 9,6% apmērā. 

Nākamajā gadā Latvijas Banka prognozē bezdarba līmeņa kritumu līdz 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pretstatā iepriekš prognozētajiem 10,3%, bet 2022.gadā - 7,2% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Rutkaste skaidroja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana vienlaikus ar veiksmīgu Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā un optimistiskāks patērētāju un uzņēmēju skatījums uz nākotni jau vasaras mēnešos ļāva vairākām nozarēm atkal sasniegt agrākajam darbības apmēram tuvu līmeni, un ekonomikā lejupslīde otrajā ceturksnī bija mērenāka, nekā gaidīts.

Vienlaikus ekonomisko noskaņojumu gan Latvijā, gan nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs stabilizēja valdību īstenotie atbalsta pasākumi, kā arī gaidāmais Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" finansējums.

"Tas ļauj gan nedaudz paaugstināt ārējā pieprasījuma vērtējumu, gan lēst noturīgāku ienākumu un patēriņa līmeni iekšzemē. Pandēmijas attīstība globālā un reģionālā mērogā pēdējā laikā gan liek piesardzīgāk raudzīties uz ceturtā ceturkšņa attīstību, un tas jau sāk izpausties jaunāko noskaņojuma aptauju rezultātos," skaidroja Rutkaste.

Vēl arvien Latvijas Banka prognozē, ka lēnāk nekā citas jomas atveseļosies viesmīlības nozare, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi, ņemot vērā, ka vairāki masveida pasākumi vairs nav īstenojami vai ir pārcelti, kā arī šādu pasākumu organizēšana nav veicama īsā laikā pēc ierobežojumu stingrības mazināšanās.

Līdzīgi kā lēsts iepriekš, transporta nozares devums tautsaimniecībai vidējā termiņā varētu neatjaunoties iepriekšējā līmenī, norādīja Rutkaste. Lai gan šīs nozares 2020.gada izaugsmes vērtējums nav pasliktinājies, vidējā termiņā papildus līdzšinējiem fundamentālajiem faktoriem to negatīvi ietekmēs jūlijā apstiprinātā Eiropas mobilitātes pakotne. 

Vienlaikus viņš minēja, ka apstrādes rūpniecības attīstība uzlabosies, atjaunojoties ārējam pieprasījumam, savukārt būvniecības attīstību vidējā termiņā palīdzēs stiprināt valdības investīcijas.

Rutkaste skaidroja, ka būvniecība otrajā ceturksnī ir sabremzējusies, lai gan nozares nākotne izskatās gaišāka, jo pieprasījums būs diezgan augsts. Turpmāk katru gadu ekonomikā papildus ieplūdīs iepriekš negaidīti 500-600 miljoni eiro un liela daļa no šīs naudas nokļūs būvniecībā.

"Tāpēc ir jāizvairās no krasas jaudu palielināšanas būvniecībā, jāskatās uz vienmērīgu pieprasījuma sadalījumu. Arī pati nozare neplānos būtisku jaudu palielināšanu, ja redzēs, ka divos gados paredzēts daudz līdzekļu, bet turpmāk mazāk," sacīja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka eksports vasarā ir atkopies diezgan strauji, bet pakalpojumu sektorā atkopšanās būs lēnāka. Eksportu jūtami atbalstījusi kokapstrādes aktivitāte, kas atkopusies pēc ilgāka atslābuma perioda, arī ārējie nosacījumi eksportam ir kļuvuši labāki.

Mazāks, nekā prognozēts, ekonomiskās aktivitātes kritums un būtiski labāka situācija darba tirgū nosaka inflācijas prognozes paaugstināšanu. Iespēju palielināt prognozes galvenokārt noteica būtiski labāka situācija darba tirgū un straujāks algu kāpums, nekā tika prognozēts, skaidroja Rutkaste.

"Dīkstāves pabalsti palīdzējuši mazināt bezdarbu un situācija darba tirgū ir krietni labāka, nekā bija bažas sagaidīt. Algu izaugsme gan ir sabremzējusies, bet joprojām ir pozitīva," piebilda Rutkaste. 

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka dziļākais ekonomikas kritums jau ir aiz muguras un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā varēja gaidīt iepriekš. 

"Patlaban nav iespējamu krasu kritienu pazīmju, palīdzēs arī monetārās politikas instrumenti. Tāpat ir svarīgi, kāda būs fiskālā politika, kur tiks tērēti ekonomikas atveseļošanai paredzētie līdzekļi," skaidroja Kazāks. 

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka, atšķirībā no iepriekšējās krīzes, patlaban nav finanšu krīze, bet gan Covid-19 izraisīta ekonomikas krīze. 

Kazāks arī minēja, ka ir jācenšas, lai ekonomikas krīze nepāraug finanšu krīzē, jo tās ietekme ilgtermiņā ir smagāka. 

Pievienots teksts no 6.rindkopas.

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas