Eiropas Komisijas konjunktūras apsekojums rāda, ka šogad vairāk uzņēmēju plāno darbinieku skaitu palielināt, nevis samazināt. Savukārt darbaspēka trūkuma novērtējums ir stabils, liecinot, ka algas kāpums tiks balstīts uz darba ražīguma pieaugumu, tātad būs ilgtspējīgs un nepasliktinās tautsaimniecības konkurētspēju.
Analizējot darba tirgus tendences, pārskatā uzsvērts, ka bezdarba dinamika Latvijā uz Eiropas fona jau ierasti bijusi pozitīva. Trīsarpus gadu laikā bezdarba līmenis Latvijā krities no Eiropas Savienības augstākā rādītāja - 21,3% līdz 11,8% pagājušā gada 3.ceturksnī, un tas ir nedaudz zem eirozonas vidējā bezdarba rādītāja.
Neliels darba meklētāju īpatsvara pieaugums - par 0,4 procentpunktiem - 3.ceturksnī bija gaidīts un saistāms ar līdzdalības līmeņa kāpumu (vienādam darbvietu skaitam augstāks līdzdalības līmenis nozīmē arī augstāku bezdarbu). Līdzdalības līmeņa kāpums 3.ceturksnī kompensēja kritumu iepriekšējos divos ceturkšņos, apstiprinot 2013.gada oktobra "Makroekonomisko norišu pārskatā" pausto viedokli, ka līdzdalības līmeņa kritums 2013.gada 1.pusgadā ir nejaušs un tam trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Līdzdalības līmeņa pieaugums vidējā termiņā turpināsies, atspoguļojot arvien lielāku ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, piemēram, studentu, mājsaimnieku un pensionāru dalību darba tirgū. Tā ir pozitīva parādība, kas tomēr kavēs bezdarba līmeņa samazinājumu statistikā, vērtē centrālās bankas ekonomisti.
Reģistrētā bezdarba pieaugumu 2013.gada beigās noteica sezonalitāte un AS "Liepājas metalurgs" bijušo darbinieku masveida reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Piemēram, Liepājā reģistrētā bezdarba līmenis novembrī pieauga par trīs procentpunktiem līdz 12,4%, savukārt valsts teritorijā, izņemot Kurzemi, - vidēji par mazāk nekā 0,1 procentpunktu.
Reģistrēto bezdarbnieku vidū dominē cilvēki pirmspensijas vecumā, bet jauniešu ir ievērojami mazāk. Saglabājas reģistrētā bezdarba līmeņa plašas reģionālās atšķirības - no 5,6% Rīgā līdz 18,7% Latgalē. Tomēr, kā uzsver eksperti, daļēji tas saistāms ar atšķirīgu motivāciju reģistrēties NVA.
Kopumā darba iespējas kļūst arvien plašākas - to apliecina nodarbinātības un brīvo darbvietu skaita palielināšanās. Turklāt nodarbinātības pieaugums vērojams visos statistisko datu avotos.
Brīvo darbvietu skaits NVA datubāzēs novembrī saglabājās netipiski augsts - aptuveni 5100, kas vairāk nekā par trešdaļu pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju. Brīvo darbvietu skaits gada laikā pieauga arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma datiem - līdz aptuveni 3700 pērn 3.ceturksnī.
Pārskatā teikts, ka vidējās algas gada kāpuma tempa paātrinājums 3.ceturksnī līdz 5,1% saistāms ar bāzes efektu, savukārt sezonāli izlīdzinātais algas ceturkšņa pieaugums saglabājās stabils. Nedaudz paātrinājās arī reālās neto algas gada pieauguma temps - līdz 6,3%, kas kopā ar nodarbinātības kāpumu pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības un privātā patēriņa dinamiku.
Privātajā un sabiedriskajā sektorā algas pieaugums 3.ceturksnī bija līdzīgs, tomēr darba samaksas fonda kāpums joprojām lielāks bija privātajā sektorā. Nepieciešamība noturēt labākos darbiniekus un ieinteresēt viņus uzņēmuma sniegumā nosaka atalgojuma neregulārā komponenta strauju pieaugumu, uzsver Latvijas Banka.
Pārskatā secināts, ka nodarbināto atlīdzības daļa pievienotajā vērtībā ("labour income share") ir tikai nedaudz zemāka par Latvijas vēsturiski vidējo rādītāju - 55%. Pirmkārt, tas liecina, ka darba tirgus situācija uzlabojusies tiktāl, ka vairs nav savienojama ar patēriņa cenu deflāciju vai nulles inflāciju, vienlaikus neapdraudot cenu stabilitāti - zemu un prognozējamu inflāciju - vidējā termiņā. Otrkārt, tas atspoguļo darba ražīguma izšķirošo lomu turpmākā atalgojuma kāpumā, skaidrots "Makroekonomisko norišu pārskatā".
Nominālās vienības darbaspēka izmaksas 2013.gada nogalē auga pakāpeniski, apstiprinot, ka konkurētspējas atjaunošanas process bijis ilgtspējīgs. Gan nominālās, gan reālās vienības darbaspēka izmaksas bija būtiski zemākas nekā 2008.gadā.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomisti, bezdarbam pamazām tuvojoties tā dabiskajam līmenim, paredzams, ka arī turpmāk atlīdzība nodarbinātajiem pieaugs nedaudz straujāk kā pievienotā vērtība.