Latvijas tiesu sistēmas sliktie zēni ir tiesu izpildītāji

"Tiesu procesi ir pārāk gari. Cilvēkam pašam ir jāiesaistās, rodas šaubas par to, vai tiesnesis tiešām ir neitrāls un viņa lēmumam var uzticēties. Rodas šaubas, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vienādas iespējas saņemt taisnīgu spriedumu," LNT ziņām pauda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā pētniece Ieva Kārkliņa.Tieslietu padome par pētījuma rezultātiem nav sajūsmā. Vairāki padomes locekļi akcentē, ka arī masu mediji kultivē negatīvu tiesu sistēmas tēlu, tomēr netiek noliegtas arī pašu kļūdas.Pētījumā akcentēts, ka priekšstatu par tiesu sistēmu veido ne tikai tiesneši, bet ikviena sistēmas darbībā iesaistītā amatpersona – arī policists, kurš sargā tiesas zāli, un kancelejas darbinieki, kuri sasveicinās vai tieši pretēji – izturas augstprātīgi. "Tikai no mums lielā mērā ir atkarīgs, vai šeit identificētās problēmas vai arī mūsu vēl papildus identificētās problēmas radīs savu risinājumu. Vai mēs joprojām tiksim uzskatīti par, vienkārši sakot, sliktajiem zēniem," uzskata Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Paši tiesneši gan norāda, ka sabiedrības viedokli par viņu darbu joprojām veido daudzi, bieži vien arī nepatiesi, stereotipi. "Piemēram, par garajiem tiesāšanās termiņiem – tas ir stereotips. Tad lai sabiedrība saņem dūšu un pasaka – kādos termiņos? Protams, ja man kāds ir parādā un es aizeju uz tiesu, tīri cilvēcīgi es jau gribētu tajā pašā vakarā zināt spriedumu, taču termiņi nav gari tādā vispārīgā izpratnē," norāda  tiesnese Sandra Strence. Pētījuma rezultāti liecina, ka primārās asociācijas cilvēkiem, kas saskārušies ar tiesu sistēmu, drīzāk ir negatīvas. Viskriskāk vērtētā amatpersonu grupa ir zvērināti tiesu izpildītāji.