Ukrainas opozīcijas protesti aizsākās jau pērn rudenī, vardarbīgās sadursmes - ap 19. janvāri. Kā tas ietekmējis biznesa vidi?
Ir jūtamas valūtas svārstības - grivna nokritusies par 8-10%, manam biznesam tas nāk par sliktu. Ja prece maksā, piemēram, 10 grivnu - iepriekš par 10 grivnām varēju nopirkt vienu eiro, tagad par 10 grivnām varu nopirkt 80-90 eiro centu. Ukrainā kopumā ir 35 a/s Dzintars veikali, nemieri skāruši vienu veikalu, kas tagad nestrādā, jo pie tā uzbūvētas barikādes un pa galvenajām durvīm veikalā pircējiem vispār būtu grūti ienākt. Pārēji veikali, arī tas, kurš atrodas Kijevā, strādā ierastajā ritmā.
Izmantojot izdevību, gribu nomierināt cilvēkus, kuriem radi vai draugi dzīvo Kijevā, jo ārpus pilsētas centra nemierus neizjūt. Opozīcijas mērķis ir paralizēt valdības darbību un tādā veidā likt saprast, ka protestētāju prasības ir nopietnas, bet dzīve Kijevā norit, kā ierasts. Izglītības iestādes, biroji un tirdzniecības centri strādā, metro kursē. No rītiem braucu uz biroju un strādāju, neraugoties uz protestiem, kas notiek Ukrainas galvaspilsētas centrā. Arī citi Ukrainā strādājošie Latvijas uzņēmēji ir teikuši, ka nemieri nav iemesls pārtraukt darbu, vakarā sazvanoties pārspriežam situāciju, bet no rīta esam darbā. Medijos vērojamā krīze ir lielāka nekā īstenībā - noskatījos televīzijas pārraidi, kurā nemieri atainoti gigantiskos mērogos, bet man, atrodoties Kijevā netālu no barikādēm, skaidri redzams, ka situācija ir daudz mierīgāka. To Kijevas daļu, kas tiek rādīta daudzu valstu, arī Latvijas, medijos, es pat sauktu par atsevišķu republiku - Brīvību, jo ukraiņi tajā cīnās par savu brīvību.
Uztverat pašreizējo situāciju kā pārejošus politiskos nemierus vai uzskatāt, ka tieši patlaban Ukraina radikāli mainās?
Ukraiņu tautu esmu iepazinis un zinu, ka viņi ir mērķtiecīgi, neatlaidīgi cilvēki. Vēsturiski ukraiņu tauta ir daudz cietusi, iespējams, tāpēc, tikko kaut kas nepatīk, tā metas cīņā. Tagad ukraiņu vidū jūtamas bažas, ka brālim var būt jācīnās pret brāli - ja viens ir protestētāju vidū, otrs Berkut rindās, jo Berkut izpilda tādas pavēles, kādas saņem. Bet padoties neviens noteikti nepadosies. Viss turpināsies līdz vienas vai otras puses uzvarai. Nebūs mierizlīguma, kura rezultātā visi vienkārši aizies mājās. Ja tāds mierizlīgums tiks panākts, tas būs brīnums, kādam es, godīgi sakot, neticu. Šobrīd šķiet, ka valdība tā kā pagājusi dažus soļus tautai pretī un tauta panāks savu.
Patlaban Ukrainas sabiedrībā nav baiļu, ka sadursmes var pārņemt Kijevu un pat visu Ukrainu?
Kad protesti sākās, pirmajās dienās visi notiekošo uztvēra kā īslaicīgus protestus. Tikai tad, kad sākās vardarbīgas sadursmes, sabiedrībā parādījās satraukums. Biju aizbraucis komandējumā uz Ļvovu, kur arī bija nemierīga gaisotne. Kad braucu no Ļvovas uz Kijevu, klausījos ziņas, un tobrīd gan radās doma: «Ārprāts, kas notiek?» Bet, kad nokļuvu Kijevā, izrādījās, kopumā situācija pilsētā ir daudz mierīgāka, nekā šķita pēc dzirdētās informācijas. Kijevā braucu garām Maidanam, redzēju, ka arī tur viss ir samērā mierīgi.
Jāpiebilst, ka opozīcijas protesti notiek ļoti organizēti - ir medpunkti, ir armijas teltis, pašā centrā kurina ugunskurus, kuriem paredzētās riepas organizēti tiek aizvestas uz protestētāju pārņemto teritoriju. Dzīvoju 20 minūšu gājiena attālumā no Maidana, ja dedzina riepas, dūmus redzu pa virtuves logu. Esmu bijis arī pašā notikumu epicentrā, apciemoju slēgto veikalu, apskatījos, vai veikals drošībā. Atmosfēra bija mierīga, cilvēki smaidīgi, ieraugot automašīnu ar Eiropas numuru, visi labvēlīgi sveicināja.
Visu interviju ar Akulu lasiet pirmdienas, 10.janvāra, laikrakstā Diena!