Lai VID varētu efektīvāk veikt cīņu pret "aplokšņu algām", plānots, ka, reģistrējot katru darbinieku VID, darba devējam būs jāsniedz precīzākas ziņas, tostarp jānorāda darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. To paredz ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju, kuri vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, vēsta LETA.
Labklājības ministrija pieļauj, ka līdz ar šādām izmaiņām par 25% varētu pieaugt VID atklātās nedeklarētās darba samaksas. Savukārt valsts ieguvums no 2013.gada līdz 2015.gadam katru gadu varētu būt 2 miljoni latu - vidēji par 1,2 miljoniem latu pieaugtu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet par 700 000 latu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).
L.Menģelsone portālam Diena.lv uzsvēra, ka minētie grozījumi palielinās administratīvo slogu darba devējiem, kas nav vērtējams pozitīvi. Lai cīnītos ar aplokšņu algām, viņasprāt, primāri būtu jāprecizē nelegālās nodarbinātības definīcija Administratīvo pārkāpumu kodeksā – izejot no tās, būtu nepieciešams veikt konkrētus pasākumus nelegālās nodarbinātības mazināšanai.
Darba stundu skaita un atalgojuma - atbilstoši konkrētās profesijas atalgojuma līmenim, mijiedarbība pati par sevi vēl nav pierādījums, ka uzņēmumā pastāv nelegālā nodarbinātība, uzsver L.Menģelsone. Ja uzņēmumā pastāv nelegālā nodarbinātība, tad nostrādāto stundu skaits un profesija ir otršķirīgs jautājums. Katrs gadījums, kas rada bažas par nelegālās nodarbinātības eksistenci, ir jāvērtē individuāli un jābalstās uz faktiem, nevis pieņēmumiem, norāda L.Menģelsone.
Līdzīgu viedokli pauž maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, kurš uzskata, ka šāda prasība būs birokrātisks slogs ne tikai uzņēmējiem, bet arī VID. Svarīgu darbu vietā VID speciālistiem būs jānodarbojas ar sekundāriem jautājumiem, skepsi neslēpj N.Skauģis.
Tāpat uzņēmējs pauž neizpratni, kā VID konstatēs nelegālo nodarbinātību, sasaistot nostrādātās stundas ar saņemto algu. "Ražošanā mums ir mainīgi pasūtījumi, jo vienu mēnesi mēs strādājam vairāk stundu, otru – mazāk. Lai otrā galā kāds saprastu to jēgu, kāpēc tā ir noticis, bez audita uzņēmumā un runājot uz vietas, viņš nekad nav spējīgs pieņemt objektīvu lēmumu," stāsta N.Skauģis.
Arī pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA Kronis īpašnieks Aivars Svarenieks apšauba, vai šādi izdosies izskaust "aplokšņu algas", jo, viņaprāt, visbiežāk nelegālā nodarbinātība veidojas darbinieku nemaz nepiereģistrējot VID. Savukārt AS Aldaris Personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško pieļauj, ka pieņemot šādus grozījumus, joprojām negodīgiem uzņēmējiem pastāvēs iespējas manipulēt ar VID iesniedzamajiem datiem, kas var neļaut sasniegt gaidīto rezultātu. Būtiski, lai šie noteikumi neradītu situāciju, kurā valsts institūcijas būtu vēl bargākas pret godīgajiem uzņēmumiem, bet negodīgie atkal atrastu veidu kā no jaunā papildus pienākuma izvairīties, saka P.Baško.
LDDK par nelegālās nodarbinātības definīcijas maiņu iepriekš ir diskutējusi ar Tieslietu ministriju, kā arī Tieslietu ministrijas Administratīvo tiesību darba grupā, Saeimas Juridiskajā komisijā, Labklājības ministrijā un citur. Taču līdz šim LDDK priekšlikumam par nelegālās nodarbinātības definīcijas maiņu bijusi liela pretestība no valsts puses, atzina L.Menģelsone.
LDDK piedāvā mainīt nelegālās nodarbinātības definīciju to paplašinot un precizējot. Pašlaik vienīgā nelegālās nodarbinātības pazīme ir rakstveida darba līgums. LDDK piedāvā kā otru kritēriju ieviest to, ka, darba devējs, pieņemot darbinieku darbā, reģistrē viņu VID kā nodokļu maksātāju. Tikai piepildoties abiem šiem apstākļiem - nav rakstiska darba līguma un darbinieks nav reģistrēts VID, var runāt par ļaunprātīgu nelegālo nodarbinātību, uzskata LDDK speciālisti.