«Ledus balerīna» uz Daugavas glāba suni

«Daudzi domā, ka es vienkārši kāpu uz ledus izklaidēties vai fotografēties, bet tā nav,» Kristiāna stāsta, ka aizvakar ar brāli nolēmusi aiziet uz pārsimt metrus attālo Daugavu paskatīties kā iet ledus. Pēkšņi uz krasta ledus uzgājis Pūcīšu suns Godža. Pēc mirkļa pa upi peldošs ledus gabals sadūries ar krasta ledu, radusies plaisa. Kristiāna saukusi suni malā, taču viņš nenācis un izmisīgi rējis. «Vai tad man vajazēja saukt glābējus? Viņi brauktu glābt suni?» Kristiāna stāsta, ka uzlēkusi uz ledus gabala un aizmetusi suni krastā. No viņas lēciena ledus gabals atdalījies no krasta un sācis attālināties. Brālis pametis zaru un meitene centusies airēties krastā, taču bezcerīgi. Radusies ideja aizskriet uz māju pēc striķiem, tomēr pēcāk izlemts zvanīt glābējiem.

Iepriekš medijos izskanēja, ka jauniete uz apmēram 2x2 m lielā ledus gabala esot balansējusi kā balerīna. Kristiāna to noliedz. «Ledus gabals bija daudz lielāks. Es stāvēju stabili. Balansēju tikai vienu reizi – kad tuvojos tiltam. Baidījos ietriekties tilta balstā. Tur bija nelielas krāces un uz mirkli ledus gabals pagāja zem ūdens, šūpojās un man kājas bija ūdenī līdz potītēm.» To brīdi esot nofilmējuši vietējie iedzīvotāji. Skatītāju uz tilta bijis daudz. «Varbūt no malas izskatījās traki, taču es jutos stabili. Arī panika neiestājās, domāju kā airēties tuvāk krastam. Kad noguru no stāvēšana, tupēju, tad atkal cēlos kājās.» Kad glābeji piebraukuši ar airu laivu un noveduši malā, Kristiāna aptvērusi kādas varēja būt sekas. «Ieraudzīju ūdenslīdējus un kļuva neomulīgi.» Meitene rēķina, ka uz ledus dreifēja ap 20 minūtes.

Meklējot Kristiānu, Diena.lv vispirms sazvanīja meitenes vecmammu Ņinu Pūcīti, skolotāju ar 50 gadu stāžu, kura par notikušo nezināja. «Nu šausmas! Kristiāna jau man pateica, ka iet skatīties ledu, taču es nezināju, ka viņa ir tā, kura ar to ledus gabalu dreifēja. Kristiāna ir tik apzinīga un uzņēmīga! Studē Rīgā otrajā kursā. Nu kā viņa tā! Es mazbērnus regulāri baru, lai neiet pie upes. Līdz šim, dzīvodami Daugavas tuvumā, to nedarīja. Laikam par daudz viņus sargāju, tāpēc man neteica. Domāja, ka dikti pārdzīvošu. Esmu jau savulaik savus tuvos traģiski zaudējusi. Nu labi, ka labi un Dieviņš pasargāja, liels paldies glābējiem!» tā Pūcītes kundze.