Ar ko atšķiras LKA iepriekšējās rektores Rūtas Muktupāvelas laiks no pašreizējā – Dāvja Sīmaņa?
Nav jau tā, ka tā pēkšņi ir cita akadēmija. Es par vienu no prioritātēm esmu izvirzījis kopsadarbību: starp programmām, katedrām, starp zinātni un jaunradi, starp jaunradi un studiju darbu. Tas prasa arī attieksmes maiņu – padarot to neformālāku un varbūt bezrūpīgāku, jo akadēmija ir vieta, kur jānotiek brīvai domapmaiņai. Jau iepriekšējās rektores laikā tā bija akadēmijas kvalitāte, taču es to vairāk izvirzu priekšplānā. Man tas ir svarīgi, jo pats esmu neformālās komunikācijas piekritējs, man netīk, ja kaut kas tiek iestīvināts terminoloģijās, sistēmās, struktūrās tiktāl, ka beigās nav skaidrs, par ko ir runa. Brīva gaisotne ir priekšnoteikums radīšanai un domāšanai.
Jūsu uzstādījums, sākot darbu LKA rektora amatā, ir: akadēmijai piecu gadu laikā jāpārtop par kultūras un mākslas universitāti. Kādi ir tuvākie pieturas punkti ceļā uz to?
Tuvākais pieturas punkts – veidot kopīgu, uz sadarbību vērstu studiju vidi, jo šobrīd LKA ir decentralizētā, savstarpēji gan ģeogrāfiski, gan savā ziņā mentāli atrautā stāvoklī. To lielā mērā atrisinās pāreja uz Tabakas fabrikas kvartālu, ļaujot iegūt mākslu un kultūras universitātes statusu pēc būtības – tas nozīmē, ka tā ir superradoša, uz izcilību vērsta vide, kam ir ļoti augsts internacionalizācijas līmenis un sadarbības līmenis ar nozari un citām augstskolām. Šobrīd jau esam sākuši vairākus apjomīgus projektus. Viens no tiem – esam kļuvuši par partneri lielā Eiropas universitāšu alianses projektā, kas ir daudzfunkcionāls un starpdisciplinārs un ilgs turpmākos četrus gadus (iespējams, vēl tiks pagarināts). Mans mērķis – lai LKA kļūtu par īstu enerģijas kodolu mākslu un kultūras izglītībā Latvijā.
Tas nozīmētu arī universitātes vārdu augstskolas nosaukumā?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00