Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilā telefona (LMT) līdzīpašniecei zviedru TeliaSonera jaunajā stratēģijā ir būtiska konverģence, lai kompānija būtu konkurētspējīga starptautiskā mērogā – veiksmīgāko tirgus dalībnieku vidū, intervijā Dienas Biznesam paudis TeliaSonera stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Kenets Radne. Infrastruktūras jomā svarīgs ir piekļuves jautājums, kurā ir apvienots labākais no mobilā, fiksētā, platjoslas un wi-fi tehnoloģijām. Tas nepieciešams, lai tirgū piedāvātu klientiem labāko un viņi varētu lietot dažādas tehnoloģijas.
Latvijā mums ir divi lieli uzņēmumi, no kuriem viens – vēsturiski ir fiksēto sakaru nodrošinātājs un sakaru sniedzējs "caur kabeļiem", bet otrajam ir mobilais spārns. Jāpiebilst, ka Latvijā ir arī trešais pilnībā (100%) TeliaSonera piederošais uzņēmums Telia Latvija. "Klienti pēdējā laikā mums jautā, vai var salikt visu kopā, jo vēlamies vienu servisu, nevis līgumus ar katru operatoru atsevišķi," norādīja Radne. Vairākos TeliaSonera pārstāvētajos tirgos, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā visi servisi ir kopā. Pārējos tirgos mēs raugāmies pēc attīstības virziena, lai būtu sinerģijas iespējas. TeliaSonera ir interese abus Latvijas telekomunikāciju uzņēmumus apvienot vienā kompānijā. Viens no veidiem ir servisu strādāšana kopā, bet to ir ļoti grūti panākt, darbojoties kā atsevišķiem uzņēmumiem, atzīmēja Radne. Tomēr vienlaikus tehnoloģijas ir jāsavieno ne vienkāršākajā veidā, bet tā, lai būtu rezultāts. Arī no citām valstīm klienti ir apliecinājuši, ka viņiem patīk šāda prakse, piebilda Radne.
Uz jautājumu, vai valstij kaut ko vajadzētu darīt ar Lattelecom un LMT, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Dienas Biznesam norādījusi, ka pašlaik vēl pāragri spriest, jo trūkst kvalitatīva izvērtējuma. Tāpat oficiāli nav saņemts TeliaSonera piedāvājums – par ko tika panākta vienošanās darba grupas tikšanās laikā, kuru no Latvijas valsts puses pārstāv ekonomikas ministre Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Pēc tam, kad tiks saņemts piedāvājums, varēs izvērtēt visus aspektus, vai izmaiņas pasliktinātu konkurenci, vai – taisni pretēji – neietekmētu, kāda situācija būtu ar valstij kritiski svarīgo infrastruktūru, kādi būtu ieguvumi, riski, klāstīja Reizniece-Ozola, tāpēc pašlaik viņa nevar atbildēt ne apstiprinoši, ne noraidoši. Jautājumā par uzņēmumu kapitāldaļu sadalījumu ekonomikas ministre atgādināja valsts pozīciju par kontrolpaketes saglabāšanu un sacīja, ka kaut ko vairāk vērtēt pirms piedāvājuma saņemšanas ir grūti.
TeliaSonera vēl aizvien būtu interese iegūt abus uzņēmumus, apliecināja Radne, tomēr vienlaikus viņam ir saprotama Latvijas valsts nostāja – būt daļai no kompānijām, saglabājot izaugsmes attīstības perspektīvas. Tas tiek respektēts un diskusijas ir par sinerģijas iespējām. Globālā mērogā situācijas ir dažādas. Telekomunikāciju tirgus spēlētāji, kuros valsts ir bijusi īpašniece, ir gan pārdevusi savas daļas, gan daļu akciju. Tas ir tāpēc, ka valdība nav specializējusies uzņēmumu pārvaldībā šajā nozarē, bet TeliaSonera grupai tas ir bizness, ko darām daudzos tirgos. Tā, protams, būtu interesanta iespēja, ja panāktu šādu soli no valdības, sacīja K. Radne.
"Atturēšos komentēt, jo neesam rakstiski šādu piedāvājumu saņēmuši," uz jautājumu, vai varētu būt iespēja pārdot abus uzņēmumus TeliaSonera, atbildēja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka ar informāciju par šāda darījuma detaļām parasti neapmainās ar mediju starpniecību.
Plašāk lasiet pirmdienas, 13. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!