Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Svētdiena, 25. februāris
Alma, Annemarija

Mācību gada pirmajos divos mēnešos neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatētas 35 pedagogiem

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) septembrī un oktobrī no Valsts valodas centra (VVC) saņēmis informāciju par 35 pedagogiem ar neatbilstošām valsts valodas zināšanām, aģentūru LETA informēja IKVD.

No tiem 14 ir vispārējās izglītības pedagogi. Neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatētas arī 12 pirmsskolas pedagogiem, kā arī astoņiem pedagogiem profesionālās ievirzes izglītības iestādēs sportā un vienam pedagogam speciālās izglītības iestādē. 

Darba tiesiskās attiecības pārtrauktas ar 14 pedagogiem, bet 12 pedagogi šobrīd ir atstādināti. Deviņi pedagogi atrodas pārējošā darba nespējā.

IKVD septembrī un oktobrī īstenoja 74 izglītības iestāžu darbības izvērtējumu. Apmeklējot izglītības iestādi, Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperti pārliecinās, vai izglītības process notiek latviešu valodā un vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot latvisku izglītības vidi. Noslēdzot izvērtējumu, papildus tiek noteikts izglītības iestādes vadītāja darbības kvalitātes līmenis.

Apmeklējuma dienā vairums izglītības iestādēs mācības notika latviešu valodā, bet trīs izglītības iestādēs - krievu valodā. IKVD konstatēja, ka 47% izglītības iestāžu nav veikta sistemātika pedagogu latviešu valodas prasmju izvērtēšana. Par sešu izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem, iespējams, nav pietiekamu latviešu valodas zināšanu, IKVD ziņojis VVC.

Kā liecina izglītības iestāžu izvērtējums, lielākā ietekme uz sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu ir izglītības iestādes vadītāja prasmei īstenot pārmaiņas un attīstīt latvisku izglītības vidi, kā arī izvērtēt iespējamos riskus un to risinājumus. Tāpat novērots, ka sekmīgāk vienotas skolas pieeju ieviest izdodas tām izglītības iestādēm, kuru vadība ir sekmīgi identificējusi iespējamos riskus un risinājumus, kā arī pārrunājusi tos ar izglītojamajiem, pedagogiem un vecākiem. Vienlaikus teju pusei jeb 49% izglītības iestāžu vēl jāpilnveido iekšējā komunikācija problēmsituāciju risināšanai saistībā ar vienotu skolas pieejas ieviešanu.

IKVD secinājis, ka izglītības iestāžu darbības kvalitāte vienotas skolas pieejas ieviešanā septembrī un oktobrī neatšķiras. 47% izglītības iestāžu vadītāju ir nodrošinājuši vienotas skolas pieejas ieviešanu, bet 53% skolu direktoriem noteikti papildu uzdevumi vienotas skolas pieejas ieviešanai. Lielākoties noteiktie uzdevumi saistīti ar iekšējiem vadības procesiem un to kvalitātes pilnveidi, lai sekmētu kvalitatīvu vienotas skolas pieejas īstenošanu.

IKVD arī pārliecinājās, ka vairums jeb 90,5% izglītības iestāžu ir nepieciešamais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem latviešu valodā, kā arī 86% izglītības iestāžu ir pieejams atbalsts pedagogiem vienotas skolas pieejas ieviešanā. Tikmēr 20,7% izglītības iestāžu ir ilgstošas pedagogu vakances, kas kavē plānotu un stabilu izglītības procesa īstenošanu, kā arī sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu. Tāpat 33% izglītības iestāžu ir nepieciešams pilnveidot mācību vidi vienotas skolas pieejas nodrošināšanai.

Vienlaikus konstatēts, ka 32% izglītības iestāžu izglītojamajiem, galvenokārt pirmsskolā, 1. un 4.klasē, ir grūtības komunicēt latviešu valodā mācību stundās un nodarbībās. 33% izglītības iestāžu izglītojamo mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos ir bijuši zemāki par gada vērtējumu, tikmēr piecās izglītības iestādēs izglītojamo latviešu valodas zināšanas nav bijušas pietiekamā līmenī, lai sekmīgi varētu turpināt mācības latviešu valodā.

Mācību gada pirmajos divos mēnešos izvērtējums veikts Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils, kā arī Augšdaugavas, Jelgavas, Līvānu, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Viļānu, Valmieras novada izglītības iestādēs.

Ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākas pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

Ar nākamā gada 1.septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasēs.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, ministre kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas