Matemātikas skolotāji: Slikto eksāmena rezultātu pamatā ir zemās prasības mācībās

Cik zinu skolotāji pat nav ieinteresēti lai bērns saprastu.Ja saka,ka nesaprot vielu,tad atbilde,ka nav mana vaina.Pēc stundām konsultācijas neņem,jo redz nav laika.Agrāk skolotājs bija tiešām noslogots,bet nevienu neatraidija ja pats vēlējās.Un pat citi sēdēja līdz vēlam vakaram kamēr neatbildēja vielu.Tagad ir viss datorizēts gandrīz,skolnieku maz,bet nav laika.Piketēt ir laiks.Mēs agrāk tiešām zubrijām,bet tagad neredzu bērnus īpaši mācoties.Lielām klasēm reizēm stundu mazāk kā mazajām.

Prasības ir pietiekoši augstas, tikai mācību kvalitāte pieklibo, jo pārsvarā joprojām skolās dominē vecā labā iekalšanas un metode. Būtu vairāk jāmāca loģika un jāattīsta radoša pieeja apmācībā pedagogiem, nevis tikai radoši jāpieiet eksāmenu uzdevumu sagatavošanai:).

Atgriezaties pie padomju laika Menca matematikas gramatam,tur katrs slaists viegli izprata matematiku (ES NEBIJU NEKADS IZCILNIEKS),bet zem veca ,laba4 nenolaidos . Kilis gribeja parveidot izglitibas sistemu,bet jauno macibu gramatu un darba burtnicu skribelenti ,,noeda,, .

Mīļie matemātikas skolotāji, atvainojiet, bet mana pieredze gan rāda, ka slikto matemātikas zināšanu pamatā ir jūsu darba zemā kvalitāte, kas ir apgriezti proporcionāla jūsu pašpārliecinātībai. Bet, uz priekšu - turpiniet tik prasīt algu pielikumus...

Skolotajiem nav laiks nemties ar berniem,skolotajiem tak ir mazas algas,mus valsti kur ir viss nabadzigakie-SKOLOTAJ UN MEDIKI!!!,Nevaig berniem bast galva visads nevajadzigas lietas,to ko mums macij 10klase to tagad maca 3kl.Mus valdibai vispar konkret veras ciet.

Sen zināma patiesība, ka „Centralizētie eksāmeni” tomēr daļēji ir arī laimes spēle un parastā metode atzīmēt kādu no atbildēm ļauj veiksmei daudz kur paspīdēt. Diemžēl, izglītībā tiek samazināts mācību apjoms un pārbaudījumu grūtības līmenis. Piemēram, matemātikā izņēma no mācību kursa pierādījumus un formulu izvedumus - kāda tur vairs matemātika? Protams, pedagogi arī nav bez grēka, jo visi grib labākus sekmju rādītājus un tos īslaicīgi var dabūt, samazinot prasības. Diemžēl, arī turpmāk var nākties samazināt prasības, jo zināšanu līmenis dilst ātrāk, nekā cerēts! Kāpēc pirms vairākiem gadu desmitiem prasības bija augstākas un neviens nepārpūlējās, bet zināšanu līmenis atsevišķos eksaktos priekšmetos bija tomēr labāks. Viss minētais tomēr ir sava veida radīts komplekss, ko sastāda vecāku, skolotāju, arī politiķu un ministrijas vēlme izdabāt sekmju līmenim ar vieglāko pasākumu palīdzību. Šādos apstākļos, lai vismaz noturētu lejupslīdi, ir jāveic permanenti pasākumi, kas neļauj skolēnam atslābt un tikai „uzpumpēties” centralizētam eksāmenam. Šim nolūkam būtu lietderīgi ieviest pastāvīgu obligātu zināšanu un izpratnes diagnostiku, kas ļautu sekot skolēnu zināšanu apgūšanai un izpratnes veidošana, kā arī konstatēt vājos punktus priekšmeta konkrētu tēmu apgūšanā.

Nepieciešams sistemātisks darbs stundās un mājās - tad arī būs rezultāti. Vai to saprot skolnieki un viņu vecāki? Vainu parasti meklē citur...

i saule sāk griezties

Galvenais ir skolotāja vēlme iemācīt, nevis atstrādāt savas stundas. Padomju laikā skolotāji, ja juta,ka skolēni neizprot vielu, atstāja uz pēc stundām. Tad laikam tās prasības bija nopietnākas un algas lielākas. Skolās ,kur bija nesekmība, mazgāja galvu skolotājam vairāk kā skolēnam.Tagad skolotājiem ir viss viens, jo viņi jau netiek vērtēti pēc sekmības līmeņa,bet tikai skolēni. Patiesībā skolēnu nesekmības pamatā ir gan skolotāja neprofesionālisms, gan disciplīnas trūkums skolās par ko atbild administrācija.

Izskatās, ka pie vainas būs matemātiku mācošie. Cik var saprast, vairums bērnu ar tiem "nestandarta uzdevumiem", ja nav gājuši kursos pie eksāmenu sastādītājiem, sastopas pirmo reizi eksāmenā. Loģiski, ka nobīstas.