Māti, kura kopā ar dēlu aizbēga no vardarbīga dzīvesbiedra, vaino sava bērna nolaupīšanā

Par cik viņa ir jau vērsusies prokaratūrā, nezinu gan kādi pierādīujumi vardarbībai - varbūt ir cerības iuzvarēt itāli atgriežoties pašai un parādot, ka nekur nav aizbēgusi nolūkā laupīt bērnu. Bet pirms tam nodrošināts ar kārtīgu juristu bagāzu no itālijas puses, Lv juristi reti kurais ir saskārušies ar to, bet vēl retāk kādam ir pozitīvs iznākums, pieļauju, ka ir, bet cik esmu intresējusies - tad ja ar ir pieredze - iznākums it bēdīgs. Protams, ka mātei, ne varmācīgajam vīrietim, kas nespēj sevi savākt.

Sapratu, ka ir jau Latvijā, bet pieļauju, ka var rīkoties tā, kā ieteicu, tomēr iznākumu neviens nezin vai tas vairs ko līdzētu. Viņai tak ir Latvijas pilsonība, vai ne? Tad diez vai līdzēs bēgšana tālāk uz Krieviju. Nav Krievija nekāda zelta bedre, nemaz nerunājot, ka viņai kā tulkam nespīd ieceļot vairs EU, viņu tak izsludinās meklēšana, jo nozagusi bērnu. Manuprāt, jārīkojas likuma ietvaros, bet jāzvana un jāmeklē palīdzība caur Italijas organizācijām, kaut izklausās sviestaini, jo vīrietis ir itālis. Izejai ir noteikti jābūt!

Visu rakstu nevaru izlasīt, bet ja iespējams, iesaku meklēt Itālijas juristus, sazināties ar tur esošām sieviešu organizācijām un lūgt palīdzību, ka uz LV esi devusies izmisuma dēļ, nezinot pie kā vērsties pēc palīdzības un nezinot, kādas sankicijas var piemērot dēļ šīs Hāgas līguma - devies uz dzimteni meklēt palīdzību un mieru no tām šausmām, ko piedzīvoji, jo ilgāk nespēji izturēt. Cita ceļa, ja godīgi neredzu. Jo no LV noteikti bērnu aiztransportēs neņemot vērā neko. Un mātei - ja vēl vispār iespējams, zvani, rīkojies maksimāli ātri, sagarboni pie radiem naudu, nolīgstiet labu advokātu - nets tak pieejams, ja pati neprot valodu, atrod latvijā ka'du, kas to prot. Ir jārījkojas, nevis jāgaida, kad atņerms bērnu, jo tad būs ļoti grūti dabūt, kaut pati biji cietēja. Diemžēl, tā ir realitāte un Latvija nevienai nepalīdzēs, ja pašas necīnisimies. Es biju skeptiska pret māsas attiecībām ar portugāli, kaut viesojāmies pie viņa vecākiem, likās jauka ģimene. Tāpat, jau tad apkārt bija gadījumi, kur mātes zaudē bērnus. Bet par cik likās jauks pusis, nomierinājāmies. Diemzēl - līdz ar bērnu, parādījās nenormāla greizsirdība, pamazām pamazām un par jebko jau sita. Latvietes ir skaistas, bet daudzi no ārzemniekiem ir nežēlīgi griezsirdīgi par to, ka kāds atskatās u.c Viņi netic, ka sieviete var būt arī uzticīga, kaut ir skaista un uz viņu atskatās.

Latvija ir kā apmāta ar visu līgumu konvenciju bla bla bla ievērošanu, neskatoties uz to, kādiem " kropļiem" atdod šos bērnus, nepietiek ka sievietes cietušas vienreiz, tām atnēm arī bērnus un arī bērna intreses neviens neņem vērā. Bērns var raudāt, bērns var pārdzīvot - te nevienam tas nerūp.Visi bērni tiek nogādāti atpakaļ, jo Latvija vai aiz bailēm, vai stulbuma ievēro pilnīgi visu, ko reiz parakstījusi neskatoties pēc reālās situācijas. Tāpēc iesaku presei vairāk par šo runāt, kā rīkoties latvietēm(vienalga kādā valodā viņas runā - latviski vai krieviski - savējos jāaizstāv, pat ja dzīvo citur) - ir jārunā par to, kā rīkoties šādās krīzes situācijās, lai nezaudētu savus bērnus. Tādēļ Latvijā neatgriežās, kā Latvija par savējiem nerūpējas - ne te, ne ārpus LV. Kad māsa vērsās vēsntniecībā, ilūzijas neloloju, jau cepuri nost tiem darbiniekiem, kas palīdzēja ar kādu nebūt padomu - bet daudz no viņiem ar nevar gaidīt.Vairums pat nezin, kā rīkoties tādā situācijā. Ir pašām jābūt stipārm un sevi jāaizstāv. pat ja esi bijusi naibva un cerējusi, ka vīrītis mainīsies. Kad para'dījusies īstā daba - ir par sevi kaut vai bērnu dēļ jāparūpējas. Vienalga vai tā no Latvijas aizbraukusi krievu valodā runājoša pilsone, vai latviski - meitenes, esiet uzmanīgas un ievāciet info. Mana māsa uzvarēja, meitiņa ir pie viņas un pēc garajiem gadiem beidzot tika atbraukt uz Latviju. Bērnam ir 6 gadi un tkai pēc 6 gadiem beidzot legāli atbrauca apciemot savus vecākus un meitenei - vecmāmiņu un vectētiņu. Tiesāšanās bija gara, pat tad ja jebkuram skaidrs, ka tas kretīns bijis maita, pat tad tiesā viņš var uzvarēt. Arī tagad māsas sitējam pastāv iespējas tikties, ieprieksh veicot garu procedūru un piesakot, ka vēlās satikties, bet ne bez uzraudzības ar meitiņu. Viņš to nav mēģinājis, jo ne jau bērnu vajadzēja, bet likt ciest sievietei, tas vairumam ir pats galvenais.Ir mēginājis citādā ceļā panākt tikšanos, bet tad jāatcerās - bez kompromisiem, ja sieviete izcīnijusi šo, atpakaļ ceļa nav. Otreiz neviens neticēs, ja jau pati ielaidies ar tādu. Ja ar grib b\ernu satikt, ko nevienam neliedz, ja vien nav apdarudējis bērna dzīvību - tad jāievēro visas procedūras un jāsargā bērnu kā acu raugu.

Kuro reizi rakstu tekstu un pazūd. Mana māsa gājusi cauri visam šim. Sista, pazemota u.c Gudra meitene, bet kad esi tajā iekšā un bail zaudēt bērnu... Gari nerakstīšu par viņu, kaut LV presē par viņu nav rakstīts un viņa negribētu vēlreiz tam iet cauri, jo beidzot viss galā pēc vairākiem gadiem, ko tiesājās. 1.Nekad nekad nebrauciet no tās valsts prom, kurā esat.Māsa gribēja bēgt uz Lv, pierunājām, lai paliek un dodās uz policiju. 2.pIRMS uz policiju dodas - jāiet pie ārsta.Noteikti uzreiz pēc sišanas kārtējās, lai aŗsts var fiksēt visu. Tas būs svarīgs pierādijums.Māsu sita tā, lai nekas nepaliek, bet tomēr bija daži zilumi-ar to tiesā ar bij daudz līdzēts. 3.Pat ja ir labi, skaisti-ievākt info par tās valsts sieviešu krīzes centriem, vairumā valstu tādi ir. 4.Pēc ārsta jādodas uz policiju un jālūdz palīdzība, jāraksta iesniegums, ka esi sista, jāpievieno ārsta slēdziens, bet kā KOPIJA.Orģināklu jāpatura. 5.Māsa aizbēga bez dokumentiem, saviem un bērna, tos virietis savāca. Ja nav dokumentu, jādodas uz vēstniecību lūgt palīdzību šajā gadījumā. Vismaz mātei lai nokārtotu dokumentus. Tad - bērna dzimšanas apliecību nepieciešams dabūt. 6.Ja policija pati nesazinās ar kādu sieviešu organizāciju, tad jālūdz lai sazinas, ja neko nedara - jāzvana būs pašai. 7. Sieviešu oprganizācijās parasti ir tulki, juristi - tie tālāk palīdzēs. 8,jāapbruņojas, ka tiesas var vilkties pat gadiem. Māsa aizgāja, kad bērns bija mazs, tiesas vilkās #3 gadus. Baidos gan sameloties, bet apmēram. 9.Tikai tad ja nav pati bēgusi uz LV, ir vērsusies policija, meklējusi palīdzību - ir izredzes vinnnēt un tad būs jābūt gana stiprai, lai pieraditu, ka spej parupēties par bērnu, darīsi visu, lai viņu nodrošinātu. Ka ilgi esi to pacietusi, jo v;elējies bērnam normālu ģimeni ar māti un tēvu, bet nespēji iedomāties, ka no reiz mīļotā vīrieša nāks arvien lielāka agresija. Nekad un nēkādos apstākļos nebēdziet uz Latviju, Latvija nav nevienu bērnu aizstāvējusi - parasti pilnīgi visas mātes bērnus pazaudē un Latvija atgriež bērna bijušajā dzīvesvietā neskatoties uz to, ka bērna tēvs sitis māti - ja tas nav pierādīts, tad nevienam tas neintresē.

Domāju, ka Latvijas varas atbilstošajām iestādēm būtu pienākums palīdzēt šai māmiņai tiesā itālijā un darīt visu iespējamo , lai bērns paliktu kopā ar māti, neskatoties ne uz kādām konvencijām .Mēs dzīvojam Latvijas valstī , bet Valsts būtība un sūtība ir aizstāvēt savus iedzīvotājus, savu iedzīvotāju intereses, tas ir to pienākums , kas šobrīd valstī ir pie varas, kas realizē šo valsts varu..

Jūtu līdzi mātei.Bet te viņa neko nepanāks,tiesa liks bērnu vest atpakaļ,neskatoties uz to ,ka bērnam tā būtu liela trauma,šķirt viņu no mātes.Es viņas vietā formētu Krievijas pilsonību sev un bērnam,lielvalstij tomēr lielākas iespējas aizstāvēt savus pilsoņus,bet laika laikam maz ,lai ko tādu nokārtotu.Pilnīgs sviests.

Tā notiek, ja dzīvo pēc cilvēku sarakstītajiem likumiem, nevis pēc dabas noteiktās kārtības.

Bez radošas pretdarbības bērnu 100% aizsūtīs atpakaļ uz Itāliju, lai saskarsmes jautājumu atrisinātu tur. Latvijas tiesai te nav diez cik lielas izvēles tiesības bērna ''atdošanā''. Tomēr tiesai šādas iespējas paveras, ja gada laikā spriedums netiek izpildīts. Tad bērns ir tiktāl atsvešinājies no vecās vides ka saskarsmes jautājumu sāk risināt pēc Latvijas likumiem. nedaudz te apskatījām iespējas nedaudz līdzīgā lietā http://www.calis.lv/forums/tema/18203445-advokaats-pret-musulmanju-teetuku/3/

Es ļoti ceru, ka mūsu muļķi neatdos to māti un bērnu fiziskai iznīcināsanai.

Man domāt - lai ar steigu mūk vēl kur prom. Piem, uz Angliju. Tur parasti visi drošībā. Latvija jau nemāk savējos aizstāvēt :(

Neviena sieviete dzemdējot, automātiski nekļūst par labui māti, tās tāpat kā neviens vīrietis nav automātiski labs tētis, bet visam pāri ir bērna intereses, ko cerams tiesa spēs izvērtēt. Tas, protams, nav viegli - noteikt kas atgriešana bērnam sagādā fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. Atliek paļauties uz taisnīgu un neuzpirktu spriedumu, atšķirīgu no bieži pieredzēto Latvijas bāriņtiesās.