Mazāk rindu un zemākas cenas

Patlaban Latvijā ir ļoti ierobežotas klātienes plānveida konsultācijas ar mediķiem Covid-19 dēļ. Lai gan ierobežojumi pamazām tiek atcelti, tomēr vienlaikus tiek piedāvāta iespēja konsultēties attālināti. Šķiet, līdz ar krīzi Latvijā iezīmējas jauna niša ārstniecībā, taču cik esam gatavi šādam attālināto konsultāciju veidam tieši medicīnas jomā?

Pirmām kārtām tendence izmantot attālinātu konsultāciju iespējas bija jau līdz šim, taču šobrīd tas ir izteiktāk, jo teju visās jomās, kur vien tas ir iespējams, komunikācija notiek attālināti. Protams, ir nozares, kurās digitālie pakalpojumi ir jau krietni attīstījušies, bet citās vēl ir tikai sākuma stadijā. Pirms gadiem trim četriem liela daļa pakalpojumu tika pārcelta uz digitālo vidi banku jomā, un šodien ir bankas, kurām vispār nav klātienes klientu apkalpošanas dienesta un pilnīgi visa saziņa ar klientu, pakalpojumu nodrošināšana notiek tikai digitāli.

Mūsuprāt, medicīna ir nākamā industrija, kas vismaz daļēji varētu pāriet uz digitālo vidi. Šeit gan ir aspekts, ka medicīna ir samērā tradicionāla joma, kurā daudzi modernizācijas pasākumi notiek nedaudz lēnāk. Tomēr šķiet, ka tieši vīrusa epidēmija būs stimuls, kas sekmēs daudz straujāku medicīnas pakalpojumu pāreju digitālajā vidē, cik nu tas ir iespējams. Patlaban šādu iespēju jau neizslēdz pat tie mediķi un pacienti, kuri vēl diezgan nesen uzskatīja, ka daļēja medicīnisko pakalpojumu sniegšana digitāli ir neiespējama. Līdz ar to medicīnas jomas kontekstā šī pāreja vairāk ir nevis kā laikmetīga tendence, bet gan risinājums, ko ietekmējusi epidēmija kā katalizators.

Savulaik, kad pakalpojumi tika digitalizēti banku jomā, daudzi klienti sākumā pauda bažas par drošības aspektiem – vai digitālajā vidē nepastāv daudz lielāks risks par informācijas nokļūšanu citu personu, tostarp krāpnieku, rīcībā. Medicīnā arī ir daudz sensitīvas informācijas par pacienta veselību. Cik liela drošība ir telemedicīnas jomā?

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj šāda veida komunikāciju īstenot pilnīgi droši. Pirmkārt jau dažādi normatīvi par personu datu aizsardzību paredz noteikumus, kādiem jāatbilst jebkurai komunikāciju sistēmai, kas jebkādā veidā apstrādā personu datus. Piemēram, mūsu sistēmā, kas nodrošina attālināto komunikāciju starp ārstu un pacientu, tā sauktais zvans jeb savienojums būtībā notiek bez servera starpniecības – pa tiešo no vienas ierīces uz otru, ko nodrošina speciāls sakaru kanāls, tas nozīmē, ka saruna netiek nekur ierakstīta un nesaglabājas. Kad šo sistēmu veidojām, secinājām, ka Latvijas normatīvi nereglamentē šādu procesu – vienlaikus tā nav aizliegta –, tādēļ sistēmas izstrādē ņēmām vērā Vācijā noteiktās prasības medicīnas attālināto konsultāciju nodrošināšanai, tāpēc arī šī sistēma ir izveidota ar augstu drošības pakāpi. Tomēr daļa mūsu mediķu ir bažīgi par sistēmas juridisko drošību, tādēļ sagaida, ka valsts izstrādās kritērijus darbībai šajā jomā, tādējādi normatīvos nostiprinot šādas attālinātās medicīnas iespējamību, līdzīgi kā ir reglamentēta pārējā medicīniskā darbība.

Esat sūtījuši atklātu vēstuli veselības ministrei un NVD, aicinot sakārtot pacienta iemaksu jautājumu par attālināti sniegtajām konsultācijām. Kā noprotams, runa ir par to, ka attālināto konsultāciju gadījumā valsts nesedz šīs izmaksas tāpat, kā tas notiek klātienes vizītes gadījumā.