Pacients pirms divām nedēļām sajuties slikti, bijusi temperatūra, drebuļi, galvas sāpes, taču tam netika pievērsta īpaša uzmanība, uzskatot, ka tā, iespējams, ir saaukstēšanās. Šobrīd pacienta veselības stāvoklis ir ļoti smags.
Leptospirozes būtiska pazīme ir sāpes muskuļos, raksturīgāk – kāju ikros, kā arī drudzis, ādas dzelte un izsitumi, var būt vemšana un var būt klepus.
"Arī šajā gadījumā pacientam bija ādas dzelte un pazīmes, kas varētu arī piederēties, piemēram, vīrushepatīta simptomiem - taču simptomu "komplektā" bija arī citas pazīmes, kas viesa mediķos aizdomas par saslimšanu tieši ar leptospirozi. Vienlaikus pacientam tika veikta izmeklēšana uz citām saslimšanām, kuru simptomi līdzīgi leptospirozei. Diemžēl, laboratoriski apstiprinājās smagākais variants – leptospiroze," skaidroja stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Marina Šuvalova.
Šā gada laikā stacionārā šis ir trešais gadījums, kad pacientam konstatē leptospirozi.
Šogad šis jau ir trešais gadījums, kad kāds saslimis ar šo slimību. Šo infekciju izplata grauzēji, īpaši žurkas. Slimību var iegūt gan ēdot pārtiku, kas aptraipīta ar žurku urīnu vai izkārnījumiem, gan dzerot ūdeni, kur noslīkusi slima žurka. Inficēties var arī, ja peldas ūdenī un ar kailām rokām, uz kurām ir kādas mikroplaisiņas, aiztiek žurku inficētus priekšmetus. Var inficēties arī tieši kontaktējot ar dzīvniekiem - leptospiru nēsātājiem, īpaši, ja uz roku ādas ir traumas vai mikrotraumas. Cilvēks cilvēkam leptospirozi tālāk nodot nevar. 10-20% saslimšanas gadījumu beidzas letāli.
Infektologi atgādina, ka leptospiroze var noritēt simptomiem izpaužoties relatīvi vieglāk, taču, ja ir mazākās aizdomas par saslimšanu, nekavējoties jāapmeklē ārsts.