Millers: Vai cilvēciskums un rūpes par cilvēku nav Hipokrāta zvēresta jēga?

Necilvēcīgākā un alkatīgākā sabiedrības daļa ir sekojoša:1. prezidenti,2. baņķieri, juristi,4.ārsti.

1. Naudas trūkums un nabadzība - to jau nav radījuši mediķi. 2. Dzīvojot GB arī nefanoju par medicīnu, tāpēc braucu mājās un izeju maksimāli visas izmeklēšanas, ko varu. 3. Ar medicīnu Latvijā kļūst arvien bēdīgāk- rindas pieaug, speciālisti tikai Rīgā u.c.

Runa taču ir par elementātu cilvēcību. Un neatkarīgi no Hipokrāta vai jebkādiem citiem zvērestiem! Un nepavisam nav svarīgi vai esi ārsts, žurnālists, santehniķis, sētnieks vai ministrs. Varbūt, nepavisam nav nejaušība, bet gan likumsakarība, ka sabiedrība dzīvo arvien sliktāk un valsts pamazām jūk ārā?

Ziniet, kurus cietušos katastrofu gadījumos glābj pirmos? Tos, kuri neārdās un neuzstāda nekādas pretenzijas. Tie, kuri auro un kuriem viss ir slikti, nemaz tik slimi nav. Tas ir ambīciju jautājums. Nevajag iedomāties, ka mūsdienās būs kaut kādas Čehova laikmeta lazaretes un dakteris būs kā no romāna - pusstundu turēs pacienta roku un klausīsies viņa jaunības atmiņās. Tas dakteris ir tā nostrādājies kā melnais plantāciju vergs un pēc pamatdarba skrien piestrādāt (reizēm pat ne mediķa darbu), jo viņam ir ģimene un grib ēst. K

vectēvs krita un salauza roku. aizvedām uz stradiem. noguldīja uz kušetes aiz aizslietņa. tā viņš tur nīka tās 6 stundas ne ēdis, ne dzēris, ne uz WC aizgājis. personālam viena atbilde- gaidiet. plkst 1 naktī beidzot teica, ka jāved uz citu slimnīcu pie ķirurga. kronis visam, ka vectēvam vēl bija jāparakstas ar salauzto roku, kaut viņš nevarēja noturēt rakstāmo. aizbraucam uz otru slimnīcu. tur dežūrējošais ķirurgs ir praktikants, kas nevar saprast vai operēt vai mēģināt salikt kopā tāpat. lai gaidot līdz rītam . nospļāvāmies un 3 naktī braucām mājās. vectēvam no tā piedzīvotā murga mājās uz reiz palika labāk. otrā rītā paši sameklējām ķirurgu. galvenais neaizmirstiet maksāt nodokļus.

kur jūs ņemat tādus stāstus? Man nekad nav tādu problēmu. Visas reizes,kad izsaucu ātros, tas ir bijis pamatoti. Ar Stradiņiem (tpu tpu tpu) nav bijusi darīšana, bet Bērnu un Gaiļezers strādā adekvāti. Vairāk kā stundu neko arī neesmu gaidījusi, bērni tāpat. Man aizdomas, ka savu veselības stāvokli daži neadekvāti novērtē un taisa paniku tur kur tās nav. Nepārejošas vēdera sāpes, baisas infekcijas, dzemdības, nepašārstējamas traumas un nenormāls asinsspiediens (ja zāles nelīdz), cukurslimnieka koma ir vienīgie noptietni līdzekļi ceļot slimnīcas virzienā

Tāda sajūta, ka dzīvojam primātu sabiedrībā, ko vada tikai trīs instinkti: ēst, dirst, vairoties. Jā, nu visu cieņu Milleram, ka aktualizē šo problēmu.

jāsāk ar ātrajiem - lai analizē situāciju - vest vai nevest uz slimnīcu - vienkāršāk jau iemest karietē un aizvest slimo prom no acīm un atbildības. jāskaidro pacientam ka var nepaturēt slimnīcā - lai paši izlemj

Pirms dažiemmēnešiem ar ātrajiem aizveda uz Stradiņiem. Pirmais, kas šokēja - laikam ir kaut kādi normatīvi, kas liek apkalpot 6 stundu laikā. Tad nu arī 6 stundas arī tur bija jāuzturas. Dabā tas izpaužas - sēdēt un gaidīt. Iespējas paēst nav, padzerties nav, nekādas skaidrības, kad tev atkal pievērsīs uzmanību, nav. Kāds vīrietis pēc 2-3 stundu gaidīšanas aizgāja nopirkt ūdeni, un nelaimīgi izrādījās, ka tieši tad māsai bija palaimējies iegūt viņa analīžu rezultātus, un šī ūdens/sviestmaižu prombūtne tika plaši un skaļi apcilāta, barot to cilvēku kā ļaunprātīgu huligānu. Tualetes durvis nav aizslēdzamas, kas analīžu nodošanu padara nedaudz aizraujošāku. Neviens nepievērš uzmanību - diabēta slimnieks vai ne (pāris tādu arī bija, kas paļāvās, ka tomēr atrodas medicīniskā personāla uzraudzībā, un, kā jau minēju, nekāda pašdarbība jau nav atļauta). Apkārt staigā personāls ar saucieniem apmēram "Gģe Fjodorova? Vi Fjodorova? nu kur viņa ir palikusi", jo kurš ta' var atcerēties, kura no tantiņām ir kas; bariņos pārvietojas un klačojas rezidenti, kuru darbošanās, parādīšanās un prombūtnes iemeslus šķiet var izskaidrot vienīgi kāds medicīnas seriāls (baidos, ka drīzāk "interni" nevis Hauss). Kad nu pēc manas 6 stundu nīkšanas (kuras ietvaros varbūt 25 min. aizņēma saruna ar ārstu, analīzes, sonogrāfija), ārste pavēstīja, ka nevar saprast, kas tur ir - varbūt nekas. bet varbūt var pieaicināt kādu speciālistu, man jau pietika (patiesībā ļoti prozaiski gribējās ēst un padzerties, jo pēdējo reiz tas bija darīts pirms 10 stundām) un es parakstīju papīru, ka es uzņemos atbildību un devos mājās. Jau ejot ārā, manīju grupu uztrauktu cilvēku, acīmredzot, atvesto slimnieku tuviniekus, kas snaikstījās gar durvīm, jo viņiem nav tiesību tajā zonā ieiet. Patiesībā jau pašas medicīniskās manipulācijas (sonogrāfija, piemēram) bija ok, nav pamata apšaubīt arī tās ārstes zināšanas, kaut arī vienīgais, ko ieteica, laižot mājās, bija - izsaukt ātros, ja nu kas. Bet nu - viss tas valdošais bardaks un , kā Millers norādīja "pohu***s", ir apstulbinošs un rada ĻOTI sliktu iespaidu par slimnīcu kopumā. Un tur nu gan nav vainojams finansējuma trūkums, lai kaut cik organizētu tur notiekošo, komunicētu ar pacientu un viņa tuviniekiem, nodrošinātu kaut vai tādas ekstras kā ūdens, ko padzerties, 6 stundas gaidot, kamēr kāds tev pievērsīs uzmanību.

ES SASKAROS AR PILNĪGI ANALOGISKU UN LĪDZĪGU GADĪJUMU GAIĻEZERA SLIMNĪCĀ, KAS MANI ARĪ ŠOKĒJA.

Paldies par cilvēcību Juri Miller

Es analogu situāciju Stradiņos piedzīvoju 2010.gada Otrajos Ziemassvētkos. Es tiku pie daktera savlaicīgi tikai tad, kad noskaidrojās, kur strādāju (žurnāliste), bet to, ko redzēju attieksmē pret vecajiem cilvēkiem, kuriem paziņo, lai ātrāk vācas uz mājām, tas ir traģiski. Es ar vienai tantei devu mobilo, lai varētu sameklēt kādu braucamo nokļūšanai mājās.... Visiem kopā tā situācija ir jāmaina

Hipokrāta zvērestu nav tāda pati atbildība kā par saeimas deputāta zvērestu, par kuru laušanu jāizdzen no darba gan pirmie, gan otrie?