Mirskis: Rīgas domē konfiscē un pielabo Zolitūdes Maximas būvniecības dokumentus

"Esmu pārliecināts, ka šo lietu centīsies "norakt". Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt," paziņojumā medijiem paudis Mirskis.Mirska asistents Vladimirs Romančenko aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējis arī deputāta palīgs Andrejs Burvis ("Alternative").Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šī traģēdija notikusi tāpēc, ka gan projektēšanas birojiem, gan arī būvfirmai, Rīgas pilsētas būvvaldei, ugunsdrošības inspekcijai un tirdzniecības centram ir viens mērķis – peļņa. Tāpēc daži, iespējams, dod kukuļus, lai saņemtu projektēšanas un būvniecības atļaujas, bet citi, dzenoties pēc naudas, visticamāk, ir gatavi maksāt uzraudzības dienestiem. "Tiek klonētas nelikumības, kur viss ir iespējams," norāda Mirskis.Deputāts kritizē gan projektētājus, gan būvniekus, gan veikala darbiniekus, gan glābējus. Spriežot pēc jumta laidumu un strukturālajām iezīmēm "Maxima" tirdzniecības centra ēkā, Mirskis secina, ka tā tika celta kā paviljons ar vieglā betona konstrukcijām un ēkas jumts nebija paredzēts papildu slodzei. Savukārt jebkurai papildu konstrukcijai kā, piemēram, jumta labiekārtojumam, ir jāizstrādā jauns projekts, kas jāsaskaņo ar tiem, kas sākotnēji ēku projektējuši. "Iznāk, ka projektēšanas birojs, kas projektējis parku uz ēkas jumta, nav aprēķinājis slodzes uz jumta balstiem. To "nav pamanījuši" ne eksperti, ne Rīgas domes būvinspekcija," uzskata Mirskis.Traģēdijas vietas foto un video materiāli liecina, ka nelaimes brīdī uz "Maxima" jumta notika parka labiekārtošanas darbi. Pēc Mirska domām, uz veikala jumta tika uzkrautas vairāk nekā 200 tonas bruģakmeņu, grunts, augstnes un citu materiālu. Celtnieki, kas veikuši darbus, nenodarbojās jautājumiem, kas skar konstrukciju noturību, un sāka uz jumta krāmēt papildu materiālus."Tajā laikā, kad es strādāju par inženieri-meistaru, ja man būtu radušās šaubas, noteikti pats pārrēķinātu slodzes un negatīva rezultāta gadījumā apturētu darbus. Šajā gadījumā būvprojekta vadītājs "aizmiga" - tas liecina par zemo inženierzinību līmeni šajā celtniecības laukumā. Šodien RTU 3.kursa students viegli var stundas laikā aprēķināt konstrukciju struktūru," norāda Mirskis.Deputāts norāda, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju, 2012.gadā šajā "Maxima" veikalā noticis ugunsgrēks. Mirskis skaidro, ka betons vairāk nekā 150 grādu karstumā zaudē savas īpašības, tāpēc šādā situācijā pēc ugunsgrēka sabiedriskā ēkā ir jāveic restaurācijas darbi, kuriem konkrētajā gadījumā atkal nepieciešams rekonstrukcijas projekts. Jāveic dzelzsbetona konstrukciju izpēte un jāprecizē, vai tās nav zaudējušas nestspējas īpašības, kas nepieciešamas ilgtspējīgai pretestības slodzei uz ēkas. "Domāju, ka šāds projekts nav izstrādāts, bet apdegušās konstrukcijas vienkārši izbalinātas, nokrāsotas. Rezultātā jumts bija zaudējis savu kvalitāti un kļuva bīstams, bet uz tā vēl tika uzkrauti simtiem tonnu būvmateriālu un grunts," norāda Mirskis. Pēdējais solis uz sabrukumu bijis mitrums un nokrišņi, kuru ietekmē uz jumta izkaisītā augsne kļuva par 30% smagāka.Visā neprofesionālisma, bezatbildības un noziedzīgas nolaidības ķēdē piedalās arī tie, kas bija atbildīgi par ugunsgrēka signalizāciju, uzskata deputāts. Signāls nostrādāja plkst.16.30, kad līdz traģēdijai bija palikusi pusotra stunda. Mirskis uzsver, ka apsardzei bija jāevakuē visi un tad jānoskaidro apstākļi. "Tā vietā, pēc aculiecinieku teiktā, tika sākta inkasācija. Deformējoties zem milzīgas pārslodzes, dzelzsbetona konstrukcijas sāka grimt un saplīsušie sensori atkārtoti iedarbināja trauksmes signālu, bet, šķiet, nostrādāja alkatība – īstais laiks tirgot, ietaupīt naudu," norāda deputāts.Mirskis kritizē arī glābēju darbu, paužot viedokli, ka tiem nav atbilstošas pieredzes un zināšanu, kā rīkoties šādās situācijās, kā rezultātā darbi noritējuši pārāk lēni un arī tie, kas zem gruvešiem vēl bijuši dzīvi, glābiņu nav sagaidījuši. Mirskis norāda, ka sākotnēji sagādātie ceļamkrāni bijuši ar daudz mazāku celtspēju, nekā betona plākšņu smagums, zem kura atradās cilvēki.Pēc Mirska domām, glābšanas darbu vadītājam vispirms bija jāsaņem ēkas projekts, jānosaka, kur un kādas konstrukcijas atrodas, jānosaka to tonnāža un tikai tad jāizsauc tehnika, jāveido komanda un maksimāli īsā laikā jāizstrādā detalizēts glābšanas plāns. "Rezultātā apkārt brāļu kapiem savācās milzīgs daudzums absolūti bezjēdzīgas tehnikas un cilvēki glābēju formās. Šajā situācijā visvairāk jautājumu ir tiem, kas atteicās no Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas speciālistu palīdzības, kas bija gatavi ierasties Latvijā trīs stundas pēc traģēdijas. Svarīgi, kurš glābj, vai arī nobijās, ka krievu un citi speciālosti spēs pēc tam precīzi noteikt traģēdijas iemeslu?" vaicā eiroparlamentārietis.Kā ziņots, Zolitūdē ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala "Maxima" drupās atrasti jau 54 bojāgājušie, taču bīstamo darba apstākļu dēļ iespējamo bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinās jau ceturto dienu.Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā "Reģi" notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.