R.Munkevics uzskata, ka pārmetums par nodevas grozīšanu ir nevietā, jo, samazinoties pašvaldības ieņēmumiem, tai palielināts iemaksu slogs Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas neesot godīgi. "Pludmale, ko mēs kopjam, ir valstij piekrītošs īpašums, bet mēs saprotam, ka valsts neko nedarīs. Valsti nekad nav interesējuši tās īpašumi, piemēram, grausti pludmalē, kur kādreiz bija inventāra nomas punkti. Mēs varētu kādam ministram sastādīt administratīvo protokolu, bet tie būtu tādi politiski izgājieni," izteicās R.Munkevics.
Viņš norādīja, ka Jūrmalas dome sekos ministrijas norādījumam un gatavos grozījumus pilsētas attīstības plānā, paredzot tajā īpašā režīma zonu. Pēc attīstības plāna grozījumu pieņemšanas varētu atgriezties pie idejas par 2 latu iebraukšanas maksas noteikšanu, pieļāva R.Munkevics. Viņš pieļāva, ka sliktākajā gadījumā varētu nākties noteikt maksu par stāvvietām, taču šo risinājumu viņš sauc par neizdevīgu un dārgu: "Es neesmu saticis nevienu, kuru apmierinātu situācija Vecrīgā pēc īpašā režīma zonas statusa atcelšanas. Ja Rīgas centrā auto īpašnieki novieto automašīnas uz pāris stundām, tad uz Jūrmalu viņi brauc atpūsties, un ir ļoti neērti visu laiku skatīties pulkstenī, vai nav beidzies apmaksātais laiks par stāvvietu. Turklāt maksas stāvvietām ir daudz lielāki uzturēšanas izdevumi."
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs piektdien izdeva rīkojumu, apturot iebraukšanas maksas paaugstināšanu Jūrmalā, kas bija plānota no nākamā gada.
Viņš norāda, ka ikviena pašvaldība esošajā ekonomiskajā situācijā saskaras ar budžeta ieņēmumu kritumu, taču risinājums tam nevar būt papildu maksājumu ieviešana to funkciju īstenošanai, kas jau tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas.
Ar E.Zalāna lēmumu apturēti Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu grozījumi, kas paredzēja iedzīvotājiem divkāršot nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā līdz diviem latiem. Izvērtējot šos grozījumus, secināts, ka nav bijis ne tiesiska, ne ekonomiska pamata paaugstināt nodevu.
Domes sēdes protokols liecina, ka pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas paaugstināšana nepieciešama pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Kā alternatīva nodevas paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana. Arī sniedzot pamatojumu ministrijai, Jūrmalas dome norādījusi, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam cita starpā ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Tie ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem – pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai.
Ministrs norāda, ka saskaņā ar likumu ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana, u.c. ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas pašvaldībām. Līdz ar to finanšu līdzekļu iegūšana šo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, nav pamatota, norāda ministrija. Ministru kabinets īpaša režīma zonas statusu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķīris ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību, nevis nodrošināt papildus finansējumu jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.
Tāpat ministrs norāda, ka no šā gada 1.jūnija ir spēkā jauns regulējums pašvaldību nodevu uzlikšanas kārtībai. Lai piemērotu nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, tā ir jānosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, veicot sabiedrisko apspriešanu. Īpašā režīma zonas mērķis var būt ceļu satiksmes drošības uzlabošana, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzība.
Tas nozīmē, ka pēc 1.jūlija jauni vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par šādu pašvaldības nodevu var tikt izdoti un stāties spēkā tikai gadījumā, ja īpaša režīma zona ir noteikta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā. E.Zalāns aicina Jūrmalas domi uzsākt darbu pie teritorijas plānojuma grozījumiem un diskusijā par īpaša režīma zonas noteikšanu aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un vietējos uzņēmējus.
E.Zalāna rīkojums par Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un nosūtīts domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam.
(pievienots Munkevica komentārs pirmajās rindkopās)