Šodien NA, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un KPV LV Saeimas frakcijas tikās ar Rodiņu. Pēc šīs tikšanās Dzintars atklāja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks lēma nebalsot par Rodiņas kandidatūru.
Savukārt JKP frakcijas vadītājs Juris Jurašs aģentūru LETA informēja, ka frakcijā gala lēmums vēl nav pieņemts. Viņš solīja, ka līdz rītdienas Saeimas sēdei JKP frakcija to izdarīs.
Lai Rodiņu ievēlētu ST tiesneses amatā, par viņu jānobalso vismaz 51 parlamenta deputātam.
Paredzēts, ka balsojums par Rodiņas apstiprināšanu Saeimā būs rīt, 11.martā.
Kā ziņots, parlamenta Juridiskā komisijas vairākums iepriekš lēmis atbalstīt Rodiņas kandidatūru ST tiesneša amatam.
Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.
Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm. Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.
Kā ziņots, iepriekš arī Tieslietu padome pēc Rodiņas uzklausīšanas lēma atbalstīt viņas kandidatūru ST tiesneša amatam.
Attīstībai/Par! (AP) un Jaunās Vienotības parlamenta frakcijas ST tiesneša amatam virzīja Rodiņu.
Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019.gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Iepriekš JV un AP virzīja katra savu kandidāti ST tiesneša amatam, taču nevienam no kopumā pieciem amata pretendentiem neizdevās iegūt balsu vairākumu parlamentā. Šī iemesla dēļ tika izsludināta atkārtota kandidātu pieteikšana minētajam amatam.