Viņš norādīja, ka alianses dalībvalstīm ir nepieciešams sadarboties, specializēties un noteikt prioritātes, jo šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos neviena valsts viena pati nav spējīga stāties pretim mūsdienu drošības pārbaudījumiem.
"Tas palīdzēs garantēt jūsu drošību un brīvību," iniciatīvas nepieciešamību pamatoja Rasmusens, norādot, ka viņš rēķinās arī ar Baltijas valstu atbalstu šai iniciatīvai, par kuru tiks spriests maijā NATO samitā Čikāgā.
"Nav iespējams visām valstīm darīt visu. [..] Mums nepieciešams specializēties un tad sasvstarpēji palīdzēt," sacīja Rasmusens. Kā piemēru viņš minēja, ka Baltijas valstīm nav nepieciešams veikt patruļu savā gaisa telpā, jo to var nodrošināt citas dalībvalstis. Savukārt Latvija sniedz citu ieguldījumu aliansē, piemēram, dalību misijā Afganistānā.
Politisku deklarāciju par gudro aizsardzību iecerēts pieņemt NATO samitā Čikāgā.
"Smart defence" jeb gudrās aizsardzības iniciatīva nozīmē maksimāli efektīvi izmantot aizsardzības spējas, katrai valstij specializējoties vienā vai otrā jomā. Šīs iniciatīvas mērķis ir ar pēc iespējas ierobežotākiem līdzekļiem nodrošināt pēc iespējas lielāku drošību alianses dalībvalstīm.
Kā ziņots, šodien vizītē Latvijā ieradies NATO ģenerālsekretārs. Viņš Rīgā tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu maijā gaidāmā NATO samita Čikāgā prioritātes.