Ministrija ir satraukusies, ka cilvēki pārāk bieži sauc ātro palīdzību, viņi nereti ir jātransportē kilometriem tālu un tādēļ pieaug neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas. Kampaņa varētu apskaidrot cilvēku prātu, ka ne vienmēr, kad slikti, jāzvana 113.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) ir nobažījusies par lielajām naudas summām, kas tiekot tērētas benzīnam, un panākusi, ka valdības deklarācijā tiek ierakstīta apņemšanās paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izanalizējis savāktos statistikas datus un konstatējis, ka daudzi cilvēki izsauc ātro palīdzību arī tad, kad būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Šādi izsaukumi pieaugot ziemas mēnešos, kad daudzi sirgst ar akūtām vīrusa saslimšanām. Dati liecina, ka tieši pilsētnieki, kuriem ģimenes ārsti, dežūrārsti, traumpunkti un uzņemšanas nodaļas ir pieejamākas nekā lauku iedzīvotājiem un kuriem ir plašākas iespējas tur vērsties nelielu traumu un vieglāku saslimšanu gadījumos, tomēr tik un tā saucot ātro palīdzību. To pašu dara arī lauku iedzīvotāji, jo viņi nevar tik vienkārši nokļūt līdz tuvākajai ārstniecības iestādei lielo attālumu, sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, finansiālu un citu apsvērumu dēļ.
NMPD konstatējis, ka viens no izsaukumu pieauguma iemesliem ir 2009. gada vidū atceltā samaksa par tā sauktajiem nepamatotajiem izsaukumiem – to iekasēja, ja mediķu brigāde izsaukuma vietā konstatēja, ka pacienta veselībai vai dzīvībai nav apdraudējuma. Tātad pacienti ne vienmēr zināja, vai viņiem būs vai nebūs jāmaksā, tāpēc ātro palīdzību nemaz nesauca, arī tad, ja bija radušās nopietnas veselības problēmas. Patlaban pacientam jāmaksā 28,21 lati par brigādes izsaukumu tikai tad, ja dispečeram jau telefonsarunā ir skaidrs, ka situācija nav veselību un dzīvību apdraudoša un pacients izvēlas, vai saņemt šo maksas pakalpojumu vai tomēr vērsties pie sava ģimenes ārsta.