Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turētais izmeklētājs ir Ruslans Balakleiskis.
KNAB priekšnieks informēja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo ar prettiesisko rīcību biroja amatpersona zaudējusi darba devēja uzticību. Biroja rīcībā esošie fakti liecinot, ka tā mērķtiecīgi veikusi tīšas darbības un apzinājusies to prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi to iestāšanos.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs informēja, ka, izvērtējot visus disciplinārlietā noskaidrotos apstākļus, KNAB vadītājs secinājis, ka biroja amatpersonas atbrīvošana no amata ir atbilstošākais disciplinārsods tās izdarītā pārkāpuma smagumam.
Vitenburgs norādīja, ka pēc audioierakstu sarunu failu Latvenergo amatpersonu krimināllietā publiskošanas birojā nekavējoties sākta dienesta pārbaude. Pateicoties veiktajiem iekšējās kontroles pasākumiem un ārējiem faktoriem, dienesta pārbaudes gaitā iegūta informācija, pamatojoties uz kuru tika noskaidrota KNAB amatpersona, kura pieļāvusi biroja rīcībā esošās informācijas nonākšanu trešo personu rīcībā. Vienlaikus tika ierosināts kriminālprocess, lai izvērtētu, vai tās rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Kriminālizmeklēšanu patlaban veic Ģenerālprokuratūra.
11.aprīlī biroja vadītājs pieņēma lēmumu izveidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu konkrētās KNAB amatpersonas rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī uz izmeklēšanas laiku atstādināt šo darbinieku. Izvērtējot komisijas slēdzienu, biroja vadītājs 18.maijā pieņēma lēmumu par amatpersonas sodīšanu.
Pārbaudes rezultātā ir secināts, ka biroja amatpersona, pildot KNAB amatpersonas pienākumus, nav ievērojusi tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz izmeklēšanas noslēpuma saglabāšanu un ierobežotas pieejamības informācijas izmantošanu. Tāpat pārbaudē noskaidrots, ka izpaustajai informācijai ir pierādījumu nozīme Latvenergo amatpersonu krimināllietā. Tādējādi biroja amatpersonas rīcības rezultātā ticis grauts KNAB prestižs un mazināta sabiedrības uzticēšanās biroja un citu tiesībsargājošo iestāžu atbildīgām valsts amatpersonām, ar šādu rīcību apdraudot ātru, efektīvu un vispusīgu izmeklēšanu.
J.Streļčenoks atzīst, ka jebkura biroja amatpersonas rīcība ietekmē KNAB darbību kopumā, un uzsver, ka birojam kā pretkorupcijas iestādei tās sekmīgas darbības nodrošināšanai būtiska ir sabiedrības uzticēšanās.
Lai mazinātu informācijas prettiesiskas izpaušanas iespējas un nepieļautu līdzīgu gadījumu, arī iekšējās kontroles jomā birojā ir veikti papildu pasākumi: pilnveidoti iekšējās kontroles pasākumi attiecībā uz darbu elektroniskā vidē un informācijas aizsardzību, aktualizēta izmeklēšanas noslēpuma glabāšanas kārtība un pastiprināti un atkārtoti ir veikta darbinieku informēšana un izglītošana normatīvo aktu prasību ievērošanā, pastāstīja A.Vitenburgs.
Jau vēstīts, ka portāls pietiek.com tika publiskojis vairākas telefonsarunas starp, iespējams, biznesa konsultantu Andreju Livanoviču, franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvi un bijušajām AS Latvenergo amatpersonām - prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko. Sarunas esot ierakstītas 2010.gadā, KNAB izmeklējot Latvenergo amatpersonu iespējamo piekukuļošanu.
TV3, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka informācijas nopludināšanā varētu būt iesaistīts arī Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 25.pantā noteikto KNAB amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus: piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no mēnešalgas, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.