Publiski internetā ziņas par šo vēstniecības darbinieku nav atrodamas. Savukārt, papētot darbinieku sarakstu Krievijas vēstniecības mājas lapā, var secināt, ka Sazanova vārds tajā parādījies tikai pirms nepilna gada.
Vienlaikus marta beigās Latviju nācās atstāt Aeroflot Latvijas pārstāvniecības vadītājam Sergejam Sokoļņikovam. Viņa darba vieta un galds uzņēmuma birojā Skolas ielā atstāts ar nekārtībā izsvaidītām mantām un dokumentiem. Sokoļņikovu izraidīja Latvijas robežsargi.
Līdz šim Latvijas dienesti salīdzinoši reti ziņo par atklātiem ārvalstu spiegiem. No Igaunijas šādas ziņas var dzirdēt krietni biežāk.
Padomju gados ceļošanu, jo īpaši uz ārzemēm, pastiprināti uzraudzīja un izspiegoja drošības dienesti. Avio kompānijā Aeroflot augstākajā vadībā varēja strādāt tikai cilvēki, kuri sadarbojās ar specdienestiem. Pašlaik, kad Aeroflot kontrolpakete joprojām pieder Krievijas valdībai, spiegu dienestu interese pār šo kompāniju nav mazinājusies. Avionozarē strādājošajiem ir iespēja piekļūt pie dažādām sensitīvām datu bāzēm, uzzināt cilvēku personas datus.
Nekā personīga noskaidroja, ka Sokoļņikovs uz Rīgu pārcēlies nesen. Pirms tam viņš bijis Aeroflot pārstāvniecības vadītājs Francijā. Bet 2015. gada vasarā izdota pavēle, ar kuru kompānijas vadība Maskavā pārceļ savu darbinieku Sokoļņikovu uz Rīgu. Kā liecina šis dokuments, viņa alga bijusi 5000 eiro mēnesī plus dažādas piemaksas. Nekā personīga uzzināja, ka Sokoļņikovam kā Aeroflot filiāles vadītājam bija izdevies nokārtot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Dienestu rīcībā jau kādu laiku krājušās ziņas, ka Sakoļņikovs izmantojis savu amatu, lai piekļūtu dažādām datu bāzēm un vāktu informāciju par Krievijas specdienestus interesējošiem Latvijas iedzīvotājiem.
Aeroflot filiāles vadītāja vienlaicīga izraidīšana no Latvijas ar vēstniecības darbinieku bijusi sakritība. Neoficiāli zināms, ka Iekšlietu ministrijā nepriecājās, ka izveidots tāds sava veida spiegu dāvanu komplekts, lai uz āru izskatītos, ka Latvija, solidarizējoties ar Lielbritāniju, izraidījusi divus cilvēkus.
Turklāt kādā no koalīcijas sanāksmēm izskanējušas iebildes no partijas Latvijai un Ventspilij otrā cilvēka Gunta Blumberga, ka, izraidot spiegus, mūsu politiķi kārtējo reizi "skrienot visiem pa priekšu". Aivara Lemberga vietnieks gan nespēja atcerēties, ka ko tādu valdošo partiju sanāksmē būtu sarunājis. Nedaudz vēlāk Blumbergs atcerējās, ka mudinājis izvērtēt visus "par un pret"
Neoficiāli izskanējis, ka specdienesti, iespējams, piedāvājuši izvērtēšanai vismaz vēl viena potenciāli izraidāma Krievijas vēstniecības darbinieka dosje. Ārlietu ministrija plašāk to nekomentēja.
Noķerto spiegu skaita ziņā Igaunija ir apsteigusi Latviju. Igauņi pat veikuši vairākas spiegu apmaiņas operācijas. Pēdējā no tām notika februārī uz Krievijas - Igaunijas robežas. Notikumi risinājās kā filmās. No rīta Koidulas robežpārejas punktā neitrālajā teritorijā uz tilta abās pusēs piebrauca specdienestu auto. Pirmie uz tilta iznāk Igaunijas specdienesta KAPO direktora vietnieks Aleksanders Toots un Krievijas FSB amatpersona. Tepat viņi satikās arī 2016.gadā. Toreiz notika igauņa Estona Kohvera un Krievijas spiega Alekseja Dressena apmaiņa. Dressenu Krievijas mediji dēvē par savu specdienestu pedējo gadu grandiozāko panākumu. Viņš bija nonācis vadošā amatā Igaunijas specdinestā KAPO un varēja piekļūt tādai informācijai, ko Igaunijā drīkstējuši lasīt tikai daži cilvēki. Atgriežoties Krievijā, spiegs tika uzņemts kā superzvaigzne.
Šoreiz paveicās arī igauņiem. Viņiem pirmo reizi izdevās aizturēt Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes jeb GRU aģentu Artjomu Zinčenko - kalsnu, neuzkrītošu jaunu cilvēku, kurš nodarbojās ar bērnu preču tirgošanu. GRU viņu savervēja un darbam Igaunijā gatavoja kopš 2009. gada. 2013. gadā Zinčenko pārcēlās uz Igauniju. Ieguva termiņuzturēšanās atļauju un nodibināja firmu. Bizness strauji kļuva ļoti ienesīgs - dažos mēnešos spiegs noslēdzis izdevīgus darījumus par bērnu preču eksportu uz Krieviju un drīz vien ticis pat pie savas mājas. Bet patiesais viņa uzdevums bija vākt informāciju par Igaunijas un sabiedroto spēku manevriem un arī nodot Galvenās izlūkošanas pārvaldes kontaktpersonām dažādus sakaru priekšmetus.
Igauņu pētnieciskais žurnālists Holgers Ronemā (Holger Roonemaa), kurš sekojis GRU spiega lietas izmeklēšanai, izpētījis, ka Zinčenko ģimenes vīrieši jau ceturtajā paaudzē bija saistīti ar militāro spiegošanu. Viņa vecvectēvs otrā pasaules kara laikā bija NKVD jeb Iekšlietu Tautas komisariāta aģents. Vectēvs kā padomju armijas militārpersona 60. gados pārcelts uz Igauniju. Tēvs strādājis tanku rūpnīcā.
Gadu mijā visās Baltijas valstīs tika atklāti vairāki spiegi. Lietuva decembrī ziņoja, ka aizturēti trīs Lietuvas pilsoņi par militāra rakstura ziņu vākšanu Krievijas labā.
Igaunijas-Krievijas pierobežā Narvā aizturēja gados jaunu hakeri. Viņš Igaunijā no Krievijas bija ieradies pavisam nesen izmantojot tūristu vīzu. Igaunijas dienesti ziņoja, ka spiegs FSB uzdevumā meklējis vājās vietas valsts orgānu interneta tīklos. Spiegam uz pēdām KAPO aģenti izgājuši jau pirms kāda laika, bet ļāvuši hakerim turpināt darboties, lai pierādītu, ka viņš iegūto informāciju nodod tālāk Krievijas specdienetstiem. Par pastrādāto viņam draud 15 gadi cietumā.
Igauņu specdienests KAPO ziņoja, ka Krievijas dienesti aizvien biežāk Igaunijā vervē gados jaunus cilvēkus, kurus izmantot spiegošanai un slepenu ziņu vākšanai.
Decembra vidū arī Latvijā Drošības policija noķēra kādu Latvijas pilsoni, kurš spiegojis Krievijas labā. Plašāk ziņu par šo gadījumu šobrīd nav zināms.
Kā Nekā personīga atbildēja Satversmes aizsardzības birojā - Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti īpaši intensīvi darbojas uz robežas. Robežsardze dienests ir Federālā drošības dienesta jeb FSB struktūra. Iebraucējiem Krievijā no Latvijas jārēķinās, ka viņus šie dienesti var iztaujāt. It īpaši gadījumos, ja cilvēki uz Krieviju brauc regulāri vai nonāk konfliktā ar likumu. Reizēm iegansts kontaktam ar specdienesta cilvēkiem var būt arī nebūtisks Latvijas iedzīvotāja pārkāpums, piemēram, pārsniedzot uzturēšanās laiku Krievijā. FSB var piedāvāt uz to “pievērt acis’’, ja cilvēks piekrīt sadarboties un pildīt FSB rīkojumus.
Satversmes aizsardzības biroja atbilde Nekā Personīga:
Kopumā SAB ir informēts par šīm FSB darba metodēm, bet pašreiz SAB redzeslokā nav tādu konkrētu gadījumu, par ko varētu sniegt detalizētākus publiskus komentārus. Nav pamata domāt, ka Krievijas specdienesti pret Igauniju īstenotu citas vai daudz agresīvākas darba metodes, nekā pret citām Baltijas valstīm. Iespējams, atšķiras katras valsts pretizlūkošanas dienestu pieeja, jo kriminālprocesu uzsākšana pret personām, kas apzināti vai neapzināti ir kontaktējušās ar ārvalstu specdienestiem, ir tikai viens no iespējamiem pretizlūkošanas atbildes soļiem.
"Ja Latvijas iedzīvotāji dodas uz Krieviju, būtu jāpatur prātā, ka šāda iespēja eksistē. Ka var sākties kontaktu nodibināšana ar kādu pilnīgi nevainīgu uzdevuma došanu vai kādas preces atvešanu no Latvijas vai telefona kartiņas nopirkšanu vai tamlīdzīgas lietas. Sākotnējie uzdevumi it kā neliecina par iesaistīšanu slepenajā sadarbībā, bet pakāpeniski… Iesaistīšana slepenajā sadarbībā nav vienas dienas jautājums. Tas var ilgt mēnešiem un gadiem," izteicies Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Cilvēks tiek testēts un pārbaudīts, kādas ir viņa iespējas iegūt dienestiem interesējošu informāciju un tad kādā brīdī var tikt pieņemts lēmums par iesaistīšanu sadarbībā. Bet līdz ar to jāņem vērā, ka šādas iespējas pastāv. Un ja Latvijas iedzīvotāji, ceļojot uz ārvalstīm, ir saskārušies ar šāda veida situācijām un šadām dīvainām, neizskaidrojamiem kontaktiem, tad mūsu lūgums ir informēt un tad mēs padziļināti pievērstos šāda veida incidentu izpētei.
Ivans
zvirbulēns
Trollis JT