Viņa norādīja, ka e-veselības sistēmā rezidentiem ir nodrošināta pieeja, un viņi var veikt nepieciešamās darbības, turklāt gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā rezidenti jau izraksta parastās e-receptes.
Štālberga norādīja, ka šajā jautājumā svarīgi saprast, ka e-veselības lietotāji tiek veidoti pēc Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem. Proti, ja rezidentam nav piekļuves e-veselībai, tas ir saistīts ar pieejamajiem datiem šajā reģistrā.
Šī iemesla dēļ NVD aicina rezidentus, kuriem nav nodrošināta piekļuve e-veselībai, pārliecināties, vai visa informācija reģistrā ir pilnīga un korekta. Veidojot pieejas e-veselības sistēmai, tiek pārbaudīti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati, uzsvēra Štālberga.
Kā ziņots, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Jauno ārstu asociācijas pārstāve Ieva Glāzere norādīja, ka visi rezidenti e-veselības sistēmā aizvien nevar veikt likumā paredzētās funkcijas, tostarp izrakstīt parastās receptes un darbnespējas lapas.
Jauno ārstu pārstāve norādīja, ka rezidentiem kā ārstniecības personām, kuras drīkst izrakstīt receptes un darbnespējas lapas, taču nav sertificētas, nereti jāizmanto citu ārstu e-veselības profili, lai varētu veikt attiecīgās darbības.
Pēc Glāzeres paustā, patlaban Latvijā ir 1000 rezidentu, un lielākā daļa no viņiem nevar strādāt ar e-veselības sistēmu, kas ļoti apgrūtinot darbu.