Viņa norādīja, ka pirmdien komisijas sēdē, kur premjers tika iztaujāts kā kādreizējais ekonomikas ministrs, tomēr nav saņemtas visas nepieciešamās atbildes.
Vaicāta, vai saistībā ar Kariņa komisijas sēdē norādīto par Ministru kabineta (MK) noteikumu par elektroenerģijas koģenerāciju pieņemšanas laiku, uz komisijas sēdi plānots aicināt arī ekspremjeru Aigaru Kalvīti, kura laikā attiecīgais regulējums esot pieņemts, un citas tajā laikā atbildīgās personas, Krapāne apstiprināja, ka Kalvīti ir paredzēts aicināt.
Ministru prezidents komisijas sēdē cita starpā vērsa uzmanību, ka MK noteikumi par elektroenerģijas koģenerāciju tika pieņemti 2006.gada novembrī, kad Kariņš nebija ministrs un atradās opozīcijā.
Atbildot uz jautājumiem, kuri cilvēki viņa kā ekonomikas ministra laikā Ekonomikas ministrijā bija atbildīgi par attiecīgā likumprojekta sagatavošanu, Kariņš atbildēja, ka tolaik EM valsts sekretāra amatu ieņēma pašreizējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kā arī pie šī jautājuma strādāja pašreizējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Džineta Innusa.
Premjers gan reizē akcentēja, ka likumprojekts tika pieņemts, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvas un ka par to, kādi negodprātīgi cilvēki to pārkāpj, deputāti vai kādi citi ar pārkāpumiem nesaistītie nav atbildīgi.
Ministru prezidenta iztaujāšanas laikā uz īsu brīdi notika arī premjera un atsevišķu deputātu savstarpēja vārdiska "saķeršanās", iezīmējoties uzskatu atšķirībām kādos jautājumos.
Komisijas priekšsēdētāja žurnālistiem pauda, ka, ņemot vērā darba apjomu, būs jāaicina Saeima pagarināt komisijas darba termiņu. Komisija tika izveidota pavasara otrajā pusē, nosakot sešu mēnešu darba termiņu.
Kā ziņots, OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt afēras vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.
ZZS un Jaunā laika noziegums
Ivars
es