Viņš uzsvēra, ka reģionos būtu jāsaņem tādi pakalpojumi kā ķīmijterapija vai staru terapija.
Mediķis veselības nozari salīdzināja ar izlietni - tiek uzturētas vairākas reģionālās slimnīcas, kurās notiek viena operācija nedēļā vai mēnesī, kas nav lietderīgi.
Sīviņš gan uzsvēra, ka Onkoloģijas centrs aizvien gaida remontu. Viņš atgādināja, ka vismaz uz divu gadu periodu plānots pārvietoties uz pagaidu telpām stacionārā "Gaiļezers", kas gan vēl tiek gatavotas. Viņš prognozēja, ka tas būs ļoti smags laiks, jo būs mazāk operāciju galdu. "Nāksies saspiesties, bet mēs to esam darījuši, piemēram, Covid-19 laikā, kad citi stacionāri bija slēgti un onkoloģiskās operācijas faktiski notika tikai pie mums," viņš teica, pieļaujot, ka tas varētu ietekmēt pacientu plūsmu.
Pēc viņa teiktā, šobrīd rindu uz onkoloģijas operācijām praktiski nav, jo personāls cenšas strādāt tā, lai pacientiem nebūtu jāgaida.
Runājot par apdominālo un barības vada onkoķirurģiju, ārsts teica, ka principā nav tādu operāciju, kuras Latvijā nevar veikt un kā dēļ būtu jādodas uz ārzemēm.
Viņš atzīmēja, ka ļoti bieži redz aicinājumus ziedot naudu pacientiem, kuriem pēc starptautiskām vadlīnijām nav iespējama radikāla ārstēšana nevienā valstī. "Bet diemžēl ir ārzemju kolēģi, kuriem pacients ir arī peļņas avots," pauda Sīviņš. Viņš savā praksē piedzīvojis gadījumus, kad pacienta dzīvildze pēc šādas operācijas samazinājusies un pacients atgriezies pavisam sliktā stāvoklī.