Āboliņš norādīja, ka visvairāk cietusi ir tā Rīgas pils daļā, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Kopumā pils ir izdegusi 3200 kvadrātmetru platībā.
VUGD ugunsgrēka dzēšanas laikā vairrākārt nācās saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, kā arī tāpēc, ka pils konfigurācija bijusi sarežģīta. Tādējādi bijušas grūtības piekļūt "uguns perēklim".
Viņš atklāja, ka lielā uguns izplatības iemesla dēļ, esot grūti prognozēt ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Pēc Aboliņa sacītā, piektdien policija apsekos notikuma vietu, un meklēs notikušā iemeslus.
Āboliņš uzskata, ka glābēji notikuma vietā ieradušies ļoti laicīgi un pat ja aculieciniekiem šķitis, ka vizuāli ugunsdzēsēji nav spējuši ātri likvidēt liesmas, tad, viņaprāt, glābējuši darījuši visu iespējamo. Ugunsdzēsēji esot strādājušo "uz spēka izsīkuma robežas".
Pēc VUGD vadītāja sacītā, glābēji apzinājušies, ka prioritāri pilī ir glābt muzeju krājumus, tāpēc centušies tur nodarīt pēc iespējas mazākus postījumus.
Āboliņš prognozēja, ka pilnībā ugunsgrēka likvidācija Rīgas pilī varētu tikt pabeigta līdz pusdienas laikam.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbiruls raidījumam Labrīt, Latvija! piektdienas rītā atzina, ka izmeklētāji un eksperti pabeigs savu darbu šonakt degušajā Rīgas pilī un konstatēs, kas ir noticis, telpās varēs ieiet pilī izvietoto muzeju darbinieki, Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, gan arī uzņēmuma Valsts nekustamie īpašumi darbinieki, lai novērtētu zaudējumus.
Pēc viņa teiktā, Militārā policija joprojām veic pils apsardzi un pēc ugunsgrēka likvidēšanas pirme, kas ieies telpās, būs eksperti un izmeklētāji.
Kā norādīja Bimbiruls, Valsts prezidents Andris Bērziņš pārdzīvo pagājušajā naktī notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī, kur tradicionāli izvietota Valsts prezidenta rezidence.
Iepriekš bija plānots, ka prezidents savā rezidencē varētu atgriezties 2015.gada 1.jūnijā, taču līdz ar ugunsgrēku šajā termiņā, visticamāk, tas neizdosies.
Bimburuls atgādināja, ka prezidenta rezidence Rīgas pils remontdarbu laikā pārvietota uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā, kur viņš turpinās darbu līdz Rīgas pils būs gatava uzņemt prezidentu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Labrīt, Latvija! sacīja, ka VUGD rīcība, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, bija augstā līmenī, ņemot vērā pieejamos resursus un tehniku.
Gan ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīties spēki, gan ātrums, gan veids un koordinācija, kādā tika plānoti un organizēti dzēšanas darbi, bija augstā līmenī, uzsvēra IeM valsts sekretāre, piebilstot, ka "ir gandarījums, ka ugunsdzēsēji strādāja, nesaudzējot spēkus".
Kā ziņots, dzēšanas darbu laikā ir cietis viens ugunsdzēsējs, kurš saindējies ar degšanas produktiem. Valsts sekretāre norādīja, ka pēc palīdzības saņemšanas ugunsdzēsējs no slimnīcas jau palaists mājās.
Pēc Pētersones-Godmanes teiktā, šis bija visaugstākās bīstamības ugunsgrēks, - ja tehnikas būtu bijis vairāk, dzēšanas darbi veiktos daudz raitāk. Viņa uzsvēra, ka VUGD rīcībā ir nepietiekams skaits specializētās smagās tehnikas, lai strādātu tik specifiskos apstākļos - tādā augstumā, kāds bija šajā ugunsgrēkā. Turklāt Vecrīga ir specifisks objekts attiecībā uz ūdens padevi, kas apgrūtināja dzēšanas darbus. Tāpat bija ierobežotas piekļuves iespējas vietām, no kurām varēja dzēst liesmas.
(papildināta visa ziņa)