Kleins esot vienpersoniski pieņēmis lēmumu par kamuflāžas tērpu un mugursomu piešķiršanu jauniešiem, kuri pagājušajā gadā piedalījās militārajā nometnē Krievijā.
Kleins trešdien žurnālistiem pastāstīja, ka pagājušā gada pavasarī pie viņa vērsās labs paziņa - atvaļinātais virsnieks un bijušais kolēģis Saeimas deputāts, Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš - un lūdza atbalstu jauniešu dalībai starptautiskās militārās sacensībās, jo Rusiņa vadītajā organizācijā daļa biedru darbojas ar jauniešiem un tiem organizē sportiskas aktivitātes, taču nav līdzekļu pasākumu īstenošanai.
Pamatojoties uz šo informāciju, Kleins pieņēma lēmumu par norakstītu formastērpu nodošanu pasākuma organizatoriem. Kleins, neko nezinādams par nometnes ideoloģisko raksturu, piešķīris jauniešiem lietotus kamuflāžas formas tērpus un mugursomas.
Aizsardzības ministrijas preses pārstāve Dace Ankipāne paskaidroja, ka piešķirtas 14 jakas, bikses un mugursomas, kam nav bijis nekādu atšķirības zīmotņu.
"Bet man jāatzīst, ka esmu ticis maldināts un man nebija informācijas par šī jauniešu pasākuma patieso formātu. Nebija informācijas par mērķiem un uzdevumiem šajā pasākumā. Lēmuma pieņemšanas brīdī man personīgi neradās ne mazākās šaubas par šī pasākuma organizēšanā iesaistīto personu nodomiem un lojalitāti. Kā atvaļināts virsnieks un Latvijai lojāls pilsonis nekad nebūtu atbalstījis jebkādu Latvijas formastērpu vai citu materiāltehnisko līdzekļu izmantošanu nometnēs, kurās tiek propagandēta Padomju Savienība vai svešas valsts armijai draudzīga ideoloģija," norādīja Kleins.
Kleins precīzi neatcerējās, taču pieļāva, ka Rusiņš par jauniešu brauciena galamērķi bija minējis Krieviju. "Es personīgi nedomāju, ka pastāv apdraudējums, kad jaunieši brauc apmaiņas programmās vai sacensībām uz bijušajām Padomju Savienības valstīm, taču es atbalstu tikai sportisko un kultūras programmu un uzskatu, ka šajos jauniešu pasākumu formātos ideoloģijai vispār nebūtu jābūt," norādīja Kleins.
Zinot, kāds finansējums tiek atvēlēts jauniešu aktivitātēm, Kleins atbalstot jebkādas iniciatīvas, kas dod iespēju jauniešiem saturīgi pavadīt laiku. Viņš atklāja, ka centram ir sadarbības līgumi ar dažādām organizācijām un pašvaldībām un regulāri tiek sniegts atbalsts jauniešu aktivitātēm.
Kleins pastāstīja, ka sameklējis formastērpus, kas savulaik tikuši lietoti peintbolā un šķēršļu joslu pārvarēšanai, un atdevis saimniecības pārzinim, ar kuru arī kontaktējies pasākuma organizators. "Izrādās, ka pasākuma organizators ir bijušais kolēģis saimniecības pārzinim un viņi savā starpā bija vienojušies - lai būtu, kur ielikt mantas, iedos arī mugursomas. Šī bija viņa paša iniciatīva, un es būtībā neko nosodāmu tur nesaskatīju, jo kolēģi ir kolēģi un, ja savstarpēji uzticas, tad ne vienmēr vajadzīgi vadības lēmumi," piebilda Kleins.
Formas tērpi un mugursomas pēc nometnes ir atdoti atpakaļ centram. Daļa no tiem jau iznīcināti, pārējie derīgie apģērbi vēl tiek pietaupīti lauku pasākumiem.
Lai neradītu pār notikušo šaubu ēnu, Kleins trešdien, 22.maijā, Pabrikam iesniegšot atlūgumu. Pagaidām nav zināms, vai ministrs atlūgumu pieņems. Ministra preses sekretāre Inga Saleniece teica, ka Pabriks trešdien pēcpusdienā plāno sarunu ar Kleinu, lai lemtu vai pieņemt atlūgumu. Kleins izvairījās pēc būtības atbildēt uz jautājumu, kā rīkosies, ja Pabriks viņa atlūgumu nepieņems.
"Šobrīd es uzskatu, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija met šaubu ēnu uz aizsardzības nozari kopumā, arī uz Jaunsardzi, tāpēc kā Latvijas armijas virsnieks un centra vadītājs esmu uzņēmies pilnu atbildību par saviem lēmumiem un notikušo, tāpēc esmu gatavs atkāpties no centra vadītāja amata, sākot ar šodienu," uzsvēra Kleins.
Vaicāts, vai neizslēdz iespēju, ka notikušais ir bijusi provokācija, Kleins atbildēja: "Situācija ir tāda, kāda ir, un es neuzskatu, ka vajadzētu vainot Aizsardzības ministriju un tās vadību. Tas ir pietiekami sīks lēmums, un tajā brīdī es neizvērtēju iespējamās provokācijas iespējas, un katrā ziņā man pirms gada neradās šaubas par šī pasākuma lietderību."
Kleins arī uzskata, ka ar šo informāciju tiek pārlieku spekulēts, jo formastērpu izsniegšana bija viņa lēmums, kas balstīts uz viņa koleģiālajām attiecībām ar bijušajiem dienesta biedriem. Vaicāts, kāpēc gadu pēc šī pasākuma parādījusies informācija par formastērpu izsniegšanu, Kleins atbildēja, ka politiskas lietas nevēloties komentēt, taču šajā faktā saredzot saistību ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Jaunieši, kas piedalījās nometnē, Jaunsardzē nedarbojas, taču Kleins uzskata, ka valstij jādomā, kādā veidā organizēt pasākumus jauniešiem, lai tiem nebūtu jāmeklē piedzīvojumi ārpus Latvijas.
Kā apgalvoja Rusiņš, kurš Saeimā tika ievēlēts no Reformu partijas, bet patlaban ir bezpartejisks, viņš neko nav zinājis par nometnes ideoloģisko raksturu. Rusiņš arī pauž viedokli, ka grupas vadītājam vajadzēja ar bērniem braukt atpakaļ, tiklīdz bija redzams, ka pasākumā notiek "politiskā smadzeņu skalošana".
Deputāts skaidroja, ka sākotnēji viņa vadītā Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijā vērsās Afganistānas kara veterāns Sergejs Īvāns, kurš lūdzis palīdzēt ar reprezentācijas materiāliem. Tāpat asociācija ar šādu lūgumu vērsās Live Rīga. Tāpat jauniešiem neesot bijis vienotas formas, tāpēc Rusiņš vērsās pie Kleina. Deputāts gan sacīja, ka viņš nezināja, vai jauniešiem formas tērpi tika iedoti.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs darbojas kopš 2010.gada un ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Galvenās centra funkcijas ir veikt rekrutēšanu, izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā, veicināt jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku. Kā liecina informācija centra mājaslapā, centrs organizē rekrutēšanas pasākumus, lai ieinteresētu Latvijas Republikas pilsoņus kļūt par Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, izdod militāro žurnālu Tēvijas Sargs, kā arī gatavo un veido materiālus televīzijas raidījumam Laiks vīriem?. Tāpat centrs organizē un nodrošina jauniešu apmācības procesu valsts aizsardzības jomā, izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā.
Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums De facto pagājušajā svētdienā ziņoja, ka Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskajā nometnē Sojuz 2012 Krievijā atbalstījis arī Rīgas pašvaldības nodibinājums Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB). Par skolēnu dalību šajā nometnē ziņoja arī Drošības policija savā ikgadējā pārskatā, un jauniešu dalība militarizētajās nometnēs raksturota kā valsti apdraudošs fakts. De facto arī norādījis, ka Live Rīga jauniešu grupu no Latvijas atbalstījis ar informatīvajiem materiāliem par Rīgu un suvenīriem ar Rīgas simboliku.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pirmdien žurnālistiem pastāstīja, ka uz RTAB atnākuši skolēni ar vēstuli no Saeimas deputāta, Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdētāja Rusiņa, kurā deputāts aicinājis RTAB sniegt skolēniem atbalstu. "Slavenais atbalsts" skolēniem, kas devušies uz militāro nometni, izpaudies kā 30 pildspalvas "sieviešu" (rozā) krāsā, 30 bukleti par Rīgu krievu valodā, kā arī 30 laminētas grāmatzīmes ar Rīgas skatiem, kuras Ušakovs demonstrēja preses brīfingā.
Rīgas mērs pauda izbrīnu, ka nevienu neinteresējot fakts, ka šo skolēnu uniformas darinātas par Pabrika vadītās Aizsardzības ministrijas finansējumu.
Ņemot vērā šos faktus, RTAB plāno vērsties pie Latvijas Televīzijas vadības, mudinot izvērtēt sižetu.
Pabriks jau maija sākumā atzina, ka pagājušā gada vasarā militāra rakstura nometnēs Krievijā viesojušās vairākas Latvijas jauniešu grupas un viņš šādu situāciju vērtē kā valsts drošību apdraudošu.
Drošības policija (DP) nesen kā publiskotajā savas darbības pārskatā atklājusi, ka jauniešiem no Latvijas tiek apmaksāta dalība militāra rakstura nometnēs Krievijā un to programmās tiek iekļauti Krievijas armijas paraugdemonstrējumi un ideoloģiska satura lekcijas, kas atstāj uz jauniešiem psiholoģisku ietekmi.
Aizsardzības ministrija (AM) vakar noliedza Ušakova apgalvojumu, ka ministrija atbalstījusi uniformu darināšanu jauniešiem, kuri pērn viesojušies militāri ideoloģiskajā nometnē Sojuz 2012 Krievijā. Kā skaidroja ministra preses sekretāre Inga Saleniece, ne Pabriks, ne ministrija nav atbalstījusi šādas nometnes rīkošanu un uniformu darināšanu. Turklāt Aizsardzības ministrija bija tā, kas Drošības policijai sniedza informāciju par šādu nometņu organizēšanu un Latvijas jauniešu dalību tajās.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP), vaicāts par jauniešu piedalīšanos militāra rakstura nometnē, norādīja, ka tā ir nepārdomāta politiska lieta, kur cilvēki nepadomāja, ko viņi dara. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir pietiekami daudz iespēju attiecīgajās aktivitātēs iesaistīt jauniešus, kurus interesē militārās lietas.
(pēdējā rindkopā pievienots Saeimas NDK priekšsēdētāja viedoklis)