Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu Liepājas metalurga problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.
"Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses," sacīja Vilks.
Viņš norādīja, ka par kādu pozitīvu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tikai tad, ja uzņēmumam būtu skaidrs biznesa plāns vai tiktu piesaistīts stratēģisks investors. Patlaban Liepājas metalurga iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas, bet mudina pārējos kreditorus rīkoties.
Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) otrdien pēc valdības sēdes norādīja, ka Liepājas metalurga gadījumā ir svarīgi redzēt kādu rīcību no akcionāru puses saistībā ar tā saucamo kreditoru klubu. "Ja tāds ir izveidots, tad tas nozīmē, ka kreditori ir ieinteresēti uzņēmuma darbībā. Bet ir jautājums par uzņēmuma biznesa plāna izstrādi, kādā veidā tiek nodrošināta finanšu plūsma," sacīja Dombrovskis.
Būtisks esot biznesa plāns, kam jāparāda, kādā veidā tiek atjaunota uzņēmuma finansiālā stabilitāte, kā tiek nodrošināta uzņēmuma dzīvotspēja, piebilda Dombrovskis.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norādīja, ka jau patlaban Liepājas metalurgs ir sācis dialogu ar Itālijas banku UniCredit un Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi šajās sarunās piedalās, taču kredīta restrukturizācija ir jāpanāk pašam uzņēmumam. Ja tas netiks tuvākajā laikā panākts, tad aprīlī paredzētā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu četru miljonu latu apmērā veiks Valsts kase, norādīja Āboliņš, piebilstot, ka valsts galvojums ir nodrošināts ar ķīlām, kurām ir vērtība, līdz ar to, pat ja šo maksājumu aprīlī veiks Valsts kase, tā nebūs neatgriezeniski zaudēta nauda, jo ķīla nosegs izdevumus.
Āboliņš norādīja, ka Finanšu ministrija un Valsts kase Liepājas metalurgu aicināja sākt sarunas ar UniCredit jau pērn, taču uzņēmums tās sācis tikai šogad.
Vēl Āboliņš sacīja, ka jau ir panākta vienošanās ar uzņēmuma kreditoriem - SEB banku, Citadeles banku un Latvenergo par Liepājas metalurga finanšu problēmu risināšanu.
Ir jāpiesaista neatkarīgi konsultanti, kas sākotnēji izstrādā īstermiņa plānu, uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai un pēc tam arī ilgtermiņa plānu.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sacīja, ka valdība nevar vienu uzņēmumu atbrīvot no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu maksājumiem, jo tas būtu nepareizi un par to nāktos samaksāt pārējiem elektroenerģijas lietotājiem.
Vienlaikus Pūce norādīja, ka uzņēmumam ar aptuveni 300 miljonu latu gada apgrozījumu ir liela ietekme uz valsts ekonomiku, tas rada 0,7% no Latvijas ekonomikas pievienotās vērtības un ir nozīmīgs darba devējs valstī un īpaši Liepājā.
"Skaidrs ir tas, ka šis ir privāts uzņēmums, kas darbojas starptautiskajā tirgū un tā darbība ir atkarīga no akcionāru spējas uzņēmumu efektīvi vadīt. Patlaban redzams, ka prasme un vēlme uzņēmumu vadīt ir nepietiekama, akcionāru dalībai ir jābūt aktīvākai," piebilda Pūce.
Kā ziņots, valdība otrdien slēgtā sēdē sprieda par finanšu situāciju metalurģijas uzņēmumā AS Liepājas metalurgs un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Kad Ministru kabinets būs iepazinies ar Ernst&Young Baltic rūpniecības uzņēmumā veiktā audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms. Valsts kasē iepriekš informēja, ka Ernst&Young Baltic Liepājas metalurgā nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.
TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka Liepājas metalurga vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.
Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai UniCredit, kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai UniCredit garantējusi valsts.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par Liepājas metalurga saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp Liepājas metalurgu un UniCredit S.p.A. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).
Liepājas metalurga lielākais akcionārs Zaharjins intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti atzinis, ka būtu gatavs atdot savas Liepājas metalurga akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.
Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.
Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.
Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu Liepājas metalurga sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku UniCredit. "Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. "Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norāda Zaharjins.
Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.
Biržā NASDAQ OMX Riga publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.
Liepājas metalurga mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.
(papildināta ziņa ar Pūces komentāru 11.-13.rindkopā)