Sākotnēji tika ziņots, ka aviokompānija trūkumus pieteikumā ir novērsusi, taču vēlāk izrādījās, ka informācija nav patiesa. Vilhovika skaidroja, ka kļūme radusies, jo šodien tiesā tikuši iesniegti cita pieteikuma papildinājumi un precizējumi, kurā iesaistīts airBaltic.
Šie dokumenti iesniegti saistībā ar Satiksmes ministrijas (SM) 26.septembrī Rīgas rajona tiesā iesniegto prasības pieteikumu pret airBaltic un tās vadītāju Bertoltu Fliku. Šajā prasībā SM izvirzījusi vairākus prasījumus un lūgusi arī nodrošināt prasību. Tieši šajā lietā tiesai septiņu dienu laikā jālemj jautājums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, piebilda Vilhovika. Tikai pēc lietas ierosināšanas tiesas izlemšanā nonāk pārējie jautājumi, tostarp par prasības nodrošināšanu.
Pagaidām lēmums par lietas ierosināšanu nav pieņemts.
Jau ziņots, ka iepriekš airBaltic iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesa līdz 21.oktobrim atstāja bez virzības, jo tiesā nebija saņemti visi nepieciešamie dokumenti. Lidsabiedrībai tika atvēlēts mēnesis trūkumu novēršanai un dokumentu iesniegšanai.
Tiesā nekonkretizēja, kādi dokumenti nav iesniegti, bet Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vadītājs advokāts Ilmārs Krūms sacīja, ka biežākie iemesli pieteikuma atstāšanai bez virzības mēdz būt formāli - vai nu nav iesniegtas likumā noteiktajā kārtībā apliecinātas dokumentu kopijas, vai nav samaksātas visas valstij pienākošās nodevas par pieteikuma iesniegšanu.
airBaltic ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
Patlaban starp airBaltic akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
(ziņa precizēta un papildināta ar jaunāko informāciju)