Kā Diena noskaidroja Daugavpils domē, pašvaldības Izglītības pārvaldei un Sociālo lietu pārvaldei ir norēķinu konti LK, un šobrīd tajos atrodas 298 tūkstoši latu pašvaldības naudas. Tāpat šīs bankas algu konts ir atvērts septiņiem pašvaldības darbiniekiem, informēja pašvaldības preses sekretāre Līga Korsaka. "Pagaidām gaidām, ceram, ka viss noskaidrosies," pašvaldības rīcību bankas darbības apturēšanas sakarā komentēja L.Korsaka.
Valmieras pilsētas pašvaldībai arī ir norēķinu konts LK, kas atvērts ar mērķi iekasēt iedzīvotāju maksāto nekustamā īpašuma nodokli, taču šobrīd šajā bankas kontā esot mazāk par pieciem tūkstošiem latu, Dienu informēja pašvaldības Finanšu dienesta direktore Inta Štefanberga. Viņa norādīja, ka no 1600 pašvaldības darbiniekiem šajā bankā algu konti ir 43 darbiniekiem, kuriem lūgts atvērt kontus citās kredītiestādēs, lai pašvaldība varētu pārskaitīt viņiem algu, sacīja I.Štefanberga. Pašvaldība nepārskaitīs arī avansu maksājumus skolām uz LK kontiem, "kamēr noskaidrosies situācija", norādīja pašvaldības pārstāve.
Cēsu novada pašvaldībai nav norēķinu kontu LK, taču pašvaldība patlaban aptaujā vairākus desmitus darbinieku, kuri LK kontos saņem algu, lai noskaidrotu, kā viņi vēlas saņemt algu maksājumus, Dienai pavēstīja pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Aivija Zerne. Pašvaldība piedāvājot algas pārskaitīt vai nu uz citu banku kontiem, vai arī izmaksāt algu skaidrā naudā, pastāstīja A.Zerne.
Kā zināms, Rīgas mērs Nils Ušakovs jau paziņojis, ka pašvaldībai LK noguldīti 10 miljoni no brīvajiem līdzekļiem, taču bankas darbības apturēšana Rīgas domes tekošo darbu neapdraudēs, jo tā ir daļa no rezerves naudas, kas tuvākajā laikā nebūs steidzami nepieciešama, ziņo LETA.
Galvaspilsētas mērs jau uzdevis pašvaldības Labklājības departamentam sagatavot priekšlikumus, kā sniegt finanšu palīdzību pensionāriem, kuri pensijas saņem LK kontos un kuriem nav skaidras naudas uzkrājumu, informēja mēra preses sekretāre Anna Kononova.
Kā norādīja A.Kononova, pašvaldība jau pagājušajā nedēļā pēc izskanējušajiem paziņojumiem saistībā ar banku Snoras mēģināja atgūt LK uzglabātos līdzekļus, taču tas nav izdevies.
Talsu novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Ilze Lagzdiņa Dienai pastāstīja, ka pašvaldībai ir LK norēķinu konti un tāpat arī bankā šobrīd atrodas pašvaldības līdzekļi, taču atteicās izpaust to apjomu. Viņa norādīja, ka gaidīs valdības reakciju šajā jautājumā un iespēju robežās caur Pašvaldību savienību centīsies risināt radušos situāciju.
Ronalds Fricbergs, Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos un Finanšu pārvaldes vadītājs Dienu informēja, ka LK Liepājas pašvaldībai ir konts nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai, kas atvērts to nodokļa maksātāju, kas ir LK klienti, ērtībām. "Šobrīd kontā ir nepilni Ls 29 000. Liepājas pašvaldībai nav bažas par to, ka šo naudu varētu zaudēt. Saskaņā ar Noguldījuma garantiju likumu šo naudu pašvaldība saņems atpakaļ, bet tas gan ir šobrīd nezināma laika jautājums," atzina R.Fricbergs. Viņš norādīja, ka LK esošā pašvaldības nauda uz pilsētas kopējā budžeta fona nav būtiska un neietekmē pašvaldības naudas plūsmu. "Es ceru, ka banka darbību atjaunos, kad būs veikts audits un noskaidrots, kas tur noticis," pauda R.Fricbergs.
Kokneses novada domei Latvijas Krājbankā glabājas pietiekoši lieli naudas līdzekļi, tiek apsvērti dažādi risinājumi gadījumam, ja bankas darbība ilgstoši netiks normalizēta, Dienai pavēstīja Kokneses novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Šmite. Viņa norādīja, ka dome tomēr cer uz LK darbības normalizēšanos un darbu atsākšanu. "Tāpat Kokneses novada domes iestādes, kurām ir konti Latvijas Krājbankā, lemj par kontu atvēršanu citās bankās," norādīja A.Šmite.
Kokneses novada domei naudas līdzekļi glabājās ne tikai LK, bet arī citās bankās un Valsts kasē, un patlaban pašvaldība darbiniekiem iesaka atvērt kontus citās bankās, lai atalgojumu, ja LK darbība netiks normalizēta, varētu ieskaitīt jaunatvērtajos kontos, sacīja A.Šmite.
Kā Diena noskaidroja Preiļu novada domē, pašvaldībai LK ir konts, taču tajā glabāts 1000 latu, kuri vakar pārskaitīti citviet. Pašvaldība patlaban nav informēta, vai šis naudas pārskaitījums noticis, vai nē, informēja domes grāmatvedības nodaļā. Arī vairākiem darbiniekiem algu konts ir LK, taču "vai viņi ir izņēmuši naudu, vai nav, tā ir laimes spēle. Ja kāds zinātu, kura ir nākošā banka," norādīja pašvaldības grāmatvedības nodaļā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sākusi apkopot informāciju par pašvaldībām, kurām bankas darba apturēšanas dēļ radušās grūtības īstenot savas funkcijas, Dienai pavēstīja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko.
"LPS kopā ar Finanšu ministriju un Valsts kasi gatavo iespējamos risinājuma variantus tām pašvaldībām, kurām visi līdzekļi vai daļa no tiem atrodas Latvijas Krājbankas kasē, jo uz šo brīdi šīs pašvaldības nevar veikt savas funkcijas, izdarīt maksājumus un sniegt palīdzību iedzīvotājiem," pavēstījis LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
"Viens no iespējamajiem risinājumiem pašvaldībai ir atvērt kontu Valsts kasē, un tai ir jādod iespēja saņemt ārkārtas kredītu, lai pašvaldība varētu veikt savas funkcijas," informēja A.Jaunsleinis. "Šī situācija ir nepatīkama gan pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem, taču uz šo brīdi darām visu, lai pašvaldības tiktu galā," teica A.Jaunsleinis.
Šobrīd LPS sazinās ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju, lai viestu skaidrību gan pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem.
(papildināta ar Preiļu novada domes informāciju)